Klusums Latgales lauku sētā dažreiz ir daudz daiļrunīgāks par jebkuriem vārdiem, īpaši tad, kad saruna ievirzās par visdziļākajiem un neparastākajiem ģimenes dzīves likumiem. Reālistiskā seriāla cienītājiem labi pazīstamā Vitas Valteres mamma kopā ar savu vīru ir at vērusi durvis uz savu pasauli, kurā valda pilnīgi citādāki priekšstati par ikdienu, izdzīvošanu un cilvēka fiziskajām spējām. Mirklī, kad viesi iebrauc pagalmā, gaisā virmo smalks saspringums, jo aiz šķietami mierīgās fasādes slēpjas radikāla filozofija, kas daudziem šķiet nerealizējama.
Runājot par ikdienas soli, pāris neslēpj savu visai drosmīgo nostāju, kas vairumam sabiedrības varētu šķiet neticami. Viņu pārliecības pamatā ir ideja, ka parasta pārtika un lieka greznība patiesībā atņem cilvēkam patieso dzīvības spēku, kamēr atteikšanās no ierastajām ēdienreizēm spēj dāvāt milzīgu, neizsmeļamu enerģijas lādiņu. Tiek apspriesta pat doma par pavisam radikālu soli – pilnīgu atteikšanos no ēšanas, dzeršanas un pat miega, jo pastāv ticība, ka aizņemtība un garīgais darbs var pilnībā aizstāt jebkādas fiziskās vajadzības. Virtuvē galds parasti tiek klāts gandrīz tikai tad, ja gaidāmi ciemiņi, bet pašu ikdiena paiet citā ritmā, kur smags darbs kalpo par galveno barību.
Šīs neparastās atklāsmes liek aizdomāties arī pašai Vitai, kura viesojas pie mātes kopā ar tuviniekiem. Viņa neslēpj, ka labprāt pati samazinātu gaļas patēriņu savā ģimenē, tomēr atduras pret praktiskiem šķēršļiem, jo dēls Gabriels ir pilnībā pieradis pie tradicionālām maltītēm un nespēj iedomāties dienu bez gaļas produktiem. Kamēr ģimenes locekļi mēģina savienot divas tik dažādas pasaules – lauku askēzisko mieru un pilsētas dinamisko ritmu –, gaisā virmo neizteikti jautājumi par to, cik tālu katrs no mums ir gatavs iet savu dziļāko pārliecību vārdā.
