Pazīstamais latviešu mūziķis Aigars Krēsla ir spēris visai radikālu soli savā dzīvē, atstājot ierasto un saspringto Rīgas ritmu, lai pārceltos uz dzīvi laukos. Šī izšķiršanās nebija nejauša – mākslinieks atzīst, ka pilsētas burzma viņu burtiski bija iztukšojusi, atņemot pēdējos enerģijas krājumus, ko prasīja radošais darbs un ikdienas pienākumi. Rīga, kas reiz šķita tik vilinoša un iespēju pilna, beigu beigās kļuva par slogu, kas nospieda viņa iekšējo pasauli.
Aigars neslēpj, ka dzīve galvaspilsētā viņam ir kļuvusi par īstu pārbaudījumu. Viņš atklāj, ka nemitīgais troksnis, drudžainā satiksme un pilsētas pelēcība viņam laupīja prieku par ikdienu. Katra diena Rīgā prasīja milzīgu piepūli, lai saglabātu līdzsvaru, taču galu galā tas kļuva neiespējami. Mūziķis sajuta, ka pilsētas vide viņu sāk apslāpēt un ierobežot viņa radošo izpausmi. Šī sajūta, ka enerģija aizplūst it kā pati no sevis, kļuva par galveno dzinuli, kas lika viņam uzdot jautājumu: vai patiešām es vēlos turpināt šo izsīkuma pilno eksistenci?
Lēmums pārvākties uz laukiem nāca kā atbrīvošanās. Aigars uzskata, ka daba ir labākais dziednieks, un, atrodoties klusumā, tālu no pilsētas burzmas, viņš beidzot atkal sajūt pamatu zem kājām. Lauku vide viņam sniedz to nepieciešamo elpu, kas tik ļoti pietrūka pilsētas dzīvokļu šaurībā. Tagad viņa rīti sākas citādāk – bez steigas, ar dabas skaņām un pilnīgu mieru, kas ļauj atgūt zaudēto spēku un atrast iedvesmu jauniem projektiem.
Mūziķis neslēpj, ka pārcelšanās uz laukiem ir bijis viens no labākajiem lēmumiem viņa mūžā. Viņš jūtas kā atdzimis, jo vairs nav spiests cīnīties ar pilsētas radīto stresu un nogurumu. Viņa dzīves ritms ir mainījies, un šīs pārmaiņas ir pozitīvi ietekmējušas ne tikai viņa veselību, bet arī attieksmi pret mūziku un dzīvi kopumā. Krēsla ir pierādījis, ka reizēm, lai atrastu sevi no jauna, ir vienkārši jāaiziet no vietas, kas tevi dara nelaimīgu. Šis solis nav bijis viegls, taču tas bija nepieciešams, lai saglabātu sevi kā personību un kā mākslinieku, kas spēj radīt no sirds, nevis no izdegšanas. Tagad viņš bauda katru mirkli laukos, kur laiks it kā apstājas, ļaujot domām plūst brīvi un mierīgi. Šī pārcelšanās nav tikai adrešu maiņa, tā ir jauna dzīves nodaļa, kurā priekšroka tiek dota savai iekšējai harmonijai un sirdsmieram, kas mūziķim ir svarīgāks par jebkuru pilsētas piedāvāto karjeras iespēju.
