Latvijas mūzikas skatuve nupat saskārusies ar sāpīgu un atklātu realitāti, ko daudzi raduši noklusēt vai pasniegt vienīgi caur rožainu skatuves gaismu prizmu. Jaunā un talantīgā dziedātāja Katrīna Dimanta, kura kopā ar enerģisko grupu “Zeltrači” ar lielu entuziasmu un radošo degsmi plānoja savu pirmo lielo koncertturnejas ceļu pa Latviju, piedzīvojusi smagu vilšanos. No pieciem rūpīgi iecerētajiem un izlolotajiem koncertiem nācās bezkompromisa kārtā atcelt divus. Iemesls tam ir skarbs un nepielūdzams – nepietiekams biļešu pieprasījums, kas neļāva segt pat elementārākās pasākuma rīkošanas izmaksas. Šī sāpīgā situācija izgaismo ne tikai vienas mākslinieces personīgās un emocionālās cīņas, bet gan daudz dziļākas, sistēmiskas problēmas, ar kurām ikdienā cīnās teju visi pašmāju mūziķi.
Katrīna neslēpj savas emocijas un atzīst, ka biļešu ieņēmumi Latvijas reģionos un mazākajās zālēs bieži vien nespēj segt pat daļu no milzīgajām tehniskajām un organizatoriskajām izmaksām. Šis nav unikāls un izolēts gadījums, bet gan izplatīts un sāpīgs fenomens, ar kuru nākas saskarties ikvienam jaunajam māksliniekam, kurš vēlas patstāvīgi pierādīt savu varēšanu un aizsniegt klausītāju sirdis bez lielo producentu milzu atbalsta aizmugures. Saskaņā ar industrijas datiem un pašu mūziķu pieredzi, daudzi ir spiesti riskēt ar saviem personīgajiem līdzekļiem, investējot pēdējos ietaupījumus, naivi cerot uz ilgtermiņa finansiālo izdevīgumu un atzinību, kas ne vienmēr atnāk brīdī, kad tas visvairāk nepieciešams.
Kamēr liela daļa skatuves kolēģu izvēlas atcelt plānotos koncertus klusībā, izvairoties no publiskas apspriešanas un baidoties no nežēlīgā sabiedrības sprieduma vai sociālo tīklu nosodījuma, Katrīna Dimanta izvēlējusies pilnīgi citu ceļu. Viņa asi un tieši iestājusies par pilnīgu atklātību, uzsverot, ka par šādām nozares problēmām ir jārunā skaļi, nevis jāslēpjas aiz gludām preses relīzēm. Par šo drosmīgo soli dziedātāja jau saņēmusi sirsnīgas un atbalstošas atsauksmes no daudziem citiem pašmāju māksliniekiem, kuri paši nonākuši līdzīgās krīzes situācijās, taču nav sadūšojušies tās publiskot.
Latvijas mūzikas industrija šobrīd atrodas sarežģītā krustcelēs. Jaunie talanti cīnās par katru klausītāju un vietu zem saules, taču sīvā konkurence un strauji augošās izmaksas dara savu. Pēdējo gadu dati un nozares pārskati liecina, ka koncertu organizēšanas izdevumi ir piedzīvojuši strauju lēcienu augšup, pārvēršot katru šādu pasākumu par ārkārtīgi riskantu finanšu avantūru, īpaši neatkarīgajiem un jaunajiem māksliniekiem, kuriem nav milzīgu korporatīvo fondu atbalsta.
Neraugoties uz piedzīvoto morālo un finansiālo vilšanos, Katrīna nav zaudējusi ticību savam ceļam un ir nelokāmas apņēmības pilna turpināt iesākto. Viņas dziļa iekšējā pārliecība ir skaidra – koncertu rīkošana un došanās pie savas auditorijas ir neizmērojams ieguldījums nākotnē. Tas ir vitāli svarīgi ne tikai viņas pašas radošajai izaugsmei, bet arī visai Latvijas mūzikas telpai kopumā, jo bez jauniem un drosmīgiem talantiem kultūras ainava var kļūt tukša un vienmuļa. Šis stāsts ir spilgts atgādinājums par to, cik trausla ir radošā pasaule un cik daudz spēka prasa patiesa mīlestība pret savu skatītāju.
