Vēl pirms dažiem gadiem doma par Latvijas sieviešu volejbola izlasi Eiropas čempionāta finālturnīrā šķita kā neaizsniedzama ilūzija un absurds sapnis. Valstsvienība gadiem ilgi bezcerīgi malās Eiropas perifērijā, cīnoties ar graujošu resursu trūkumu, dziļu sistēmisku krīzi, spēlētāju deficītu un bezgalīgu, sāpīgu sakāvu virkni. Tomēr šoruden Latvijas volejbolistes pēc gandrīz trīs gadu desmitu klusuma brīža atgriezīsies uz lielās skatuves, spēlējot Eiropas čempionāta finālturnīrā un noslēdzot vienu no visu laiku iespaidīgākajām, emocionālākajām transformācijām Latvijas komandu sporta veidu vēsturē. Latvijas volejbola izlases spožā līdere Marta Kamēlija Levinska šo vēsturisko brīdi un gaidāmo turnīru sagaida ar neaprakstāmu, patīkamu satraukumu un lepnumu, kas lauž visas agrākās robežas.
Atskatoties pagātnē, Latvijas sieviešu volejbola izlase savulaik tiešām bija starp Eiropas čempionāta dalībniecēm, atstājot savas pēdas finālturnīros tālajā 1993., 1995. un 1997. gadā. Tomēr uzreiz pēc tam sākās garš, mokošs un tumšs lejupslīdes periods, kas nesa tikai vilšanos. Pēc neatkarības atgūšanas valsts spožākās volejbolistes bija spiestas doties uz ārzemju klubiem savas karjeras dēļ, taču tādēļ ne vienmēr varēja rast iespēju palīdzēt valstsvienībai izšķirošajos brīžos. Konkurence strauji saruka, spēlētāju resurss izsīka, un sieviešu volejbols Latvijā pakāpeniski slīga arvien dziļāk pusamatieru purvā, kur entuziasms vien nespēja glābt situāciju. Oficiālā statistika tagad atklāj nežēlīgu un biedējošu ainu: laikā no 2014. gada maija līdz pat 2022. gada augustam Latvijas sieviešu izlase piedzīvoja neticamus, graujošus 37 zaudējumus pēc kārtas, kas varēja salauzt jebkuru komandu un izdzēst pēdējās cerības dzirkstis.
Taču šodien situācija ir mainījusies līdz nepazīšanai, radot brīnumu, kam maz kurš ticēja. Latvijas volejbolistes pēc vesela 29 gadu ilga pārtraukuma ar lepnumu gatavojas Eiropas čempionāta finālturnīram, bet valstsvienības neapturamā līdere Marta Kamēlija Levinska atzīst visdziļāko patiesību – pašas lielākās, nepieciešamākās pārmaiņas notika nevis uz sporta laukuma parketa, bet gan pašos prātos, galvās un sirdīs, kur dzima pilnīgi jauna pārliecība un neuzvarams spēks.
