Latvijas estrādes leģenda Viktors Lapčenoks pēc ilgstoša klusuma brīža ir nolēmis dalīties ar atmiņām, kas joprojām liek viņa sirdij sažņaugties sāpēs. Lai gan sabiedrības acīs viņš un Nora Bumbiere bija ideāls sapņu pāris, realitāte aiz skatuves prožektoriem bija tālu no pasakas. Šodien Viktors neslēpj – viņu attiecības bija piesātinātas ar smagu emocionālo spriedzi un nebeidzamu kontroli, kas galu galā sagrāva abu kopdzīvi.
Nora Bumbiere, kuru Viktors joprojām mīļi dēvē par Noriņu, savas dzīves nogalē piedzīvoja traģisku likteni, taču viņu kopīgie gadi bija izaicinājumu pilni. Dziedātājs atzīst, ka sākumā viss šķita rožaini. Viņiem bija kopīgs dzīvoklis Purvciemā, kuru Nora, būdama izcila saimniece ar smalku gaumi, iekārtoja ar lielu mīlestību un rūpību. Viņa bija čakla un darbos nenogurdināma, taču zem šīs ideālās fasādes slēpās graujošs spēks – slimīga greizsirdība.
Lapčenoks atminas, ka Nora viņu uzmanīja kā sargsuns. Jebkura sieviete, kas parādījās Viktora tuvumā, Norā izsauca tūlītējas aizdomas un dusmu uzliesmojumus. Dziedātājs atklāti atzīst, ka juties kā idiots, pastāvīgi baidīdamies izdarīt kaut ko nepareizu, lai tikai neizprovocētu kārtējo scēnu. Šī spriedze bija tik liela, ka Viktors nopietni bažījās par savu psihisko veselību.
Vissāpīgāk Viktoram bija tas, ka pārmetumi un histērijas bija pilnīgi nepamatotas. Viņš sevi raksturo kā mierīgu cilvēku, taču Nora spēja viņu novest līdz baltkvēlei. Viens no spilgtākajiem un skaudrākajiem mirkļiem viņu attiecībās notika tieši aizkulisēs. Pēc kādas dziesmas izpildīšanas Nora, nevaldāmu dusmu vadīta, iecirta Viktoram pa seju ar rožu pušķi. Rezultāts bija šokējošs – Viktoram pa seju tecēja asinis, bet viņam jau pēc mirkļa bija jādodas atpakaļ uz skatuves publikas priekšā. Viņš bija spiests klāt biezus grima slāņus, lai noslēptu vardarbības pēdas un turpinātu tēlot laimīgo mākslinieku.
Nora bija greizsirdīga pat uz Viktora meitu Janu no viņa pirmās laulības. Viņš drīkstēja apciemot bērnu tikai paslepus, dažas reizes gadā, jo jebkura pieminēšana par Janu izraisīja drausmīgu skandālu. Nora nespēja pieņemt ne tikai citas sievietes, bet pat Viktora pagātni un bērnus.
Klausoties viņa stāstā, kļūst skaidrs, ka viņu dzīve bija sadalīta divās krasi atšķirīgās pasaulēs. Uz skatuves viņi bija saskanīgs un tautas mīlēts duets, bet mājās valdīja vājprāts. Viktors secina, ka viņu attiecībām nebija lemts ilgs un laimīgs turpinājums tieši Noras smagā rakstura dēļ. Lai gan kopš viņas aiziešanas pagājuši jau 32 gadi, atmiņas par to, kā Noras dzīve izdzisa nepareizu izvēļu un vientulības ielenkumā, Viktoram joprojām sagādā dziļas skumjas. Viņš izvēlējās glābt sevi un savu mieru, nevis grimt postā, ko radīja Noras nevaldāmās kaislības.
