Latvijas sabiedrībā zināmā žurnāliste un radošā personība Inese Supe sociālajos tīklos ir publiskojusi emocionālas, agrāk nezināmas atmiņas par savu bērnības laika draugu, slaveno mūziķi Lauri Reiniku. Abu ceļi krustojās tālajā pagātnē, kad viņi kopā pavadīja skolas gadus Auru pamatskolā. Šī vieta un tās kopienas gaisotne Inesei palikusi sirdī uz mūžu, jo klases biedri un pedagogi toreiz veidojuši īpašu, neaizmirstamu vidi, kurā katrs audzēknis juties piederīgs un drošs.
Atsaucot atmiņā šos gadus, Inese neslēpj, ka viņu klase bijusi pati draudzīgākā un saliedētākā, bet skolas laika blēņas un piedzīvojumi raisa smaidu vēl šobaltdien. Viņa ar humoru un nostalģiju atceras gadījumu, kad skolas pavāres ceptā biezpiena piciņa jeb slavenā Vecrīga ilgstoši kalpoja par oriģinālu klases audzinātājas Anitras Reinšmites kabineta griestu dekoru. Tas bijis laikmets, kad koncerti, radioieraksti un filmēšanās netīši kļuvuši par pamatu tam, lai sagatavotos lielajai, nopietnajai pieaugušo pasaulei.
Interesanti, ka ikdienas gaitās Inese sēdējusi vienā skolas solā tieši ar Lauri Reiniku. Mūziķis bērnībā bijis pavisam parasts zēns un uzticams draugs, taču neiztika arī bez bērnības stiķiem. Inese atklāj amizantu epizodi, kad Lauris kādā brīdī smilškastē atradis svaigas kaķa pēdas un palaidnīgi notraipījis viņas jaku. Neskatoties uz šādiem sīkiem nedarbiem, viņa neslēpj milzīgu lepnumu par visiem Laura sasniegumiem un publiski pauž patiesu apbrīnu pret visu Reiniku ģimeni, kuru pazīst kopš pašas bērnības un kura vienmēr kalpojusi par neizsakāmas mīlestības un savstarpējā atbalsta paraugu.
Īpaši nozīmīgs fakts, ko atklāj žurnāliste, ir tas, ka tieši Lauris bijis tas cilvēks, kurš savulaik aizvedis viņu uz mūzikas skolu un vēlāk uzaicinājis strādāt Dobeles televīzijā. Inese uzsver, ka bez Reiniku ģimenes atbalsta daudziem Auru bērniem vienkārši nebūtu pieticis drosmes spert pirmos soļus pretī saviem sapņiem. Šīs atmiņas ātri vien uzvirmoja virspusē, raisot dzīvas emocijas arī citos skolasbiedros, kuri sociālajos tīklos steidza dalīties ar saviem stāstiem par Laura talantiem, klavierspēli starpbrīžos un kopīgiem bērnības piedzīvojumiem. Pats Lauris uz šo sirsnīgo atzīšanos atbildēja ar siltiem vārdiem, apstiprinot pagātnes notikumus un paužot savstarpēju mīlestību pret bijušo solabiedreni.
