Latvijas pludmales volejbola līdere Tīna Graudiņa nekad nav slēpusi savu nostāju un vienmēr ir bijusi viena no visskaļākajām sportistēm, kas publiski iestājusies pret Krievijas sportistu atgriešanos starptautiskajā arēnā. Brīdī, tika lemts par dalības noteikumiem, viņa bija starp tiem atlētiem, kuri kategoriski aicināja nepielaist agresorvalsts pārstāvjus starptautiskajām sacensībām. Šodien viņas tonī skan nevis samierināšanās, bet gan dziļa un nepagaisināma vilšanās Starptautiskās Olimpiskās komitejas lēmumos, kurus viņa uzskata par netaisnīgiem un morāli apšaubāmiem. Sarunā sportiste neslēpj savas bažas par to, kas patiesībā notiek aizkulisēs un kādas intereses stāv augstāk par godīgas spēles principiem.
Tomēr, kad saruna novirzās uz viņas pašas personīgo un tik ilgi loloto olimpisko sapni, situācija iegūst pavisam citu dimensiju, kurā ideāliem nākas sadursmē saskarties ar skaudro realitāti. Tīna Graudiņa un viņas ilggadējā pāriniece Anastasija Samoilova ir gatavas doties laukumā un cīnīties Losandželosas olimpisko spēļu kvalifikācijā pat tad, ja turnīrā piedalīsies sportistes no Krievijas. Sportiste atklāti atzīst, ka šāds kompromiss nav ne patīkams, ne viegls, taču alternatīva – atteikties no savas dzīves lielākā mērķa un divus gadus pavadīt bez sacensību prakses – viņai nav pieņemama.
/nginx/o/2021/04/28/13750994t1h1471.jpg)
Dzīvē nākas izdarīt sāpīgas izvēles, un šis ir brīdis, kad jāpieņem ārkārtīgi nepatīkami lēmumi, lai nezaudētu gadus ilgu smaga darba augļus.Vienlaikus viņa stingri uzsver, ka piekāpšanās kvalifikācijas turnīram nenozīmē morālu kapitulāciju vai piekrišanu notiekošajam, un viņa netaisās veidot nekādas draudzīgas vai liekulīgas attiecības ar konkurentstāstiem no šīs valsts. Raidījumā “D sektors” sportiste plaši un bez lieka patosa atklāja visas nianses par to, kāpēc viņa izvēlējusies turpināt cīņu, ko viņa domā par starptautiskās sporta vides aizkulišu ietekmi un vai tiešām pašiem atlētiem ir jāuzņemas slogs ar boikotiem risināt globālus politiskos konfliktus.
