Neviens pat iedomāties nevarētu, ka šī izcilā un apbrīnojamā latviešu estrādes leģenda svin savu deviņdesmito dzimšanas dienu, jo viņas staltais augums, neticamā plastika un dzīvesprieks burtiski apžilbina ikvienu. Māksliniece ir tik enerģiska un satriecoši labā formā, ka viņu patiesi apskauž un apbrīno ne tikai vienaudži, bet arī krietni jaunāki cilvēki. Šajā jubilejas gadā skatītājus un mīļotājus gaida divi patiesi zīmīgi notikumi — klajā nāks muzikoloģes Daigas Mazvērsītes sarakstītā grāmata par pašas leģendas dzīvi un daiļradi, bet oktobra sākumā Rīgas Latviešu biedrības nama Lielajā zālē izskanēs krāšņs un emocionāls koncerts “Es neesmu burve”. Tajā uz skatuves kāps gan jubilāri, gan citi valstī pazīstami mākslinieki, savukārt pie diriģenta pults stāsies Lolitas tuvs draugs, Vācijā ļoti atzīts mūziķis Tomass Šlerks, kurš pats personīgi pieteicies vadīt šo jubilejas uznācienu kā visbrīnišķīgāko dāvanu savai lieliskajai draudzenei.
/nginx/o/2026/03/19/17518648t1hd910.jpg)
Lai gan savu aktīvo dziedātājas karjeru viņa oficiāli noslēdza jau pirms gadiem, viņas mīlestība pret mūziku nav rimusies, un viņa teju katru dienu apsēžas pie klavieru taustiņiem, lai ļautos skaņai. Agrākajos gados Vācijā viņa strādāja gan par blokflautas, gan klaviermūzikas pedagoģi, daloties savās zināšanās ar citiem. Pēdējā laikā viņas sirds un mājas arvien vairāk pieder dzimtajai zemei, jo lielāko daļu laika viņa pavada Latvijā, sapņojot par pilnīgu atgriešanos savā mīļotajā Rīgā, kur dzimusi unaugusi. Viņa katru dienu bauda pastaigas pa Brīvības ielu, ar skatienu apmīļojot pazīstamo arhitektūru, un pat ir sarakstījusi dziesmu “Smilšu Rīga”. Atceroties pagātni, viņa neslēpj sāpes par piespiedu aizbraukšanu 1983. gadā toreizējās VDK vajāšanas dēļ, kad viņai nācās pamest jau izveidotu un spožu karjeru Latvijā, turklāt pat vēlāk, atgriežoties ciemos pie mammas, viņai ik uz soļa sekoja toreizējie likumsargi.
Rūpīgā un dzelžainā disciplīna, kas viņu notur virsotnē, sākusies jau trīsdesmit piecu gadu vecumā, kad mediķi pēc veselības pārbaudes viņai prognozēja stīvumu un locītavu kaiti. Spītīgi noliedzot jebkādu likteņa nolemtību, viņa pati sāka mērķtiecīgi meklēt un izstrādāt vingrinājumus katrai ķermeņa daļai. Šodien viņai nav ne mākslīgo locītavu, ne operāciju, ne reizi nav veikta neviena plastiskā operācija vai skaistuma injekcija. Viņas rīta rituāls ilgst pusotru stundu, sākoties pirms brokastīm un ietverot gan pirkstu, gan roku, gan galvas masāžu un visa ķermeņa izkustināšanu. Tāpat viņa cīnās ar ikdienas nelaimēm, piemēram, pēc smaga kritiena un ceļgala savainojuma uzreiz likusi lietā tautas gudrības un pašas izstrādātos spēka vingrinājumus ar stingro klavierspēles kulaciņu, lai neatkāptos sāpēm. Ikdienā viņa rūpīgi trenē diafragmu ar īpašiem elpošanas vingrinājumiem, kas palīdz saglabāt spēkus un stāju, un regulāri dodas garās nūjošanas pastaigās pa Jūrmalas smiltīm kopā ar uzticamu draudzeni neatkarīgi no tā, vai ārā līst vai snieg.
