Jaunās sezonas atklāšana Latvijas Nacionālajā operas un baleta namā izvērtās par dziļi emocionālu un neaizmirstamu brīdi, kas satricināja gan māksliniekus, gan skatītājus. Šoreiz skatuve palika bez galvenās koncertmeistares un pirmās vijoles Svetlanas Okuņas, kura šobrīd ierindota starp 33 Latvijas valstspiederīgajiem, kas bezvēsts pazuduši postošajos Nepālas plūdos. Kamēr visa mūziķu saime un tuvinieki turpina lūgt par brīnumu un tic viņas atgriešanās brīdim, pats koncerts nesa neparastu un pārdabisku klātbūtnes sajūtu. Brīdī, kad orķestris izpildīja vareno Carmina Burana āriju, gan uz skatuves, gan pāri klausītāju galvām zālē pēkšņi ieslīdēja mazs putniņš, kas apburti riņķoja gaisā.
Operas valdes locekle Astra Irmeja-Šēfere banketā neslēpa saviļņojumu, atzīstot, ka šis mazais lidonītis ir svētība un zīme no augšas visai gaidāmajai sezonai. Arī citi klātesošie šo mirkli uztvēra kā tiešu un mistisku sveicienu no pašas Svetlanas, kas uzjundīja cerību liesmiņas. Operas direktors Sandis Voldiņš pēc koncerta atzina, ka vakars bija citāds, nekā sākotnēji plānots, aicinot ikvienu jaunajā sezonā īpaši sargāt sevi. Gandrīz trīsdesmit gadu garumā Svetlana Okuņa ir bijusi Operas orķestra sirds un dvēsele, par savu izcilo māksliniecisko sniegumu saņemot valsts augstāko apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni. Orķestra galvenais diriģents Mārtiņš Ozoliņš neslēpa, ka atgriešanās pie pults pēc ziņas par plūdiem bijusi smaga, jo Svetlana vienmēr stāvējusi blakus visos nozīmīgākajos brīžos.
Viņš norādīja, ka kolektīvs sūta vislabākās domas augstākajiem spēkiem, lai viss nokārtotos un viņas klātbūtne tiktu izjusta gaiši. Tikmēr koncertā Svetlanas vietu uz laiku ieņēma Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra vijolnieks Indulis Cintiņš. Tuvākie skatuves biedri, tostarp akordeoniste Inita Āboliņa, kura kopā ar Svetlanu, Ilzi Ozoliņu un Ilonu Bageli guva triumfu projektā Candando Y Amando, pauž nelokāmu ticību. Viņa atklāj, ka Svetlana uz Indiju un Nepālu devusies savas aizraušanās dēļ – jau desmit gadus viņa nopietni pievērsusies jogai un garīgajām praksēm, un šoreiz ceļš izvēlēts augustā. Kolēģi cer, ka vijolniece vienkārši atrodas vietā, kur nav sakaru, un gaida viņu mājās.
