Dailes teātra leģenda Olga Dreģe arī 88 gadu vecumā turpina apbrīnot apkārtējos ar savu neizsīkstošo enerģiju un dzīvesprieku, taču viņas ikdienas lielākais gandarījums un lepnums slēpjas kas pavisam cits. Kamēr teātra skatuves gaismas turpina laistīties un sabiedrība kavējas atmiņās par viņas spožajām lomām, vislielāko siltumu aktrises sirdī ienes viņas vienīgās meitas Zanes dēls – mazdēls Justs.
Par mammu Olga kļuva 40 gadu vecumā, un, raugoties pagātnē, viņa nekad nav šaubījusies, ka bērna piedzimšana vēlākā dzīves posmā ir bijusi svētība, kas dāvājusi citu briedumu un apziņu par īsto mirkli. Dzīves laikā piedzīvotas gan spožas laimes lappuses, gan smagāki brīži, zaudējot abus vīrus, kuri nu jau devušies aizsaulē, un pārdzīvojot kuplās bērnības ģimenes izdzišanu, kur no astoņiem bērniem palikušas tikai divas māsas.
Tomēr brīžos, kad aktrise veras savā mazdēlā, viņa redz nepārtrauktu dzimtas turpinājumu un savu gēnu spēku. Justs ir izaudzis par staltu, inteliģentu jaunekli, kurš ne vien izceļas ar izcilām sekmēm un vairāku valodu prasmēm, bet arī nopietni apsver režisora karjeru, liekot apkārtējiem jokot par nākamo leģendāro Jāni Streiču. Viņu īpašā saikne gadu gaitā ir kļuvusi vēl ciešāka, abiem kopā baudot neaizmirstamus mirkļus sabiedriskos pasākumos, kur jauneklis vienmēr nevainojami ievēro etiķeti un sniedz vecmāmiņai savu roku. Tādos brīžos klusums telpā šķiet sabiezējam, un kļūst skaidrs, ka aiz publiskā tēla slēpjas dziļa, neizsakāma paaudžu mīlestība, kas spēj pārvarēt jebkurus laika likumus un dzīves negaisus.
Leģendārā Olga Dreģe atklāj savu lielāko lepnumu un spēka avotu astoņdesmit astoņu gadu vecumā
