Astoņi gadu ilgie televīzijas projekti un neskaitāmās kameras priekšā pavadītās stundas ir uz visiem laikiem mainījušas pazīstamās sievietes dzīvi, atstājot dziļas pēdas viņas atmiņā un pašapziņā. Šova «Slavenības. Bez filtra» īpašajā epizodē Magone satikās ar etiķetes eksperti Aiju Strautmani, lai kopīgi atskatītos uz savu garo un līkumoto ceļu ekrānos. Analizējot senākus videokadrus un agrīnos ierakstus, viņu pārņēma tik spēcīgas kauna un mulsuma izjūtas, ka viņa pat nespēja slēpt savas emocijas kameras priekšā.
Agrāk viņa nebūt neveltīja uzmanību tam, kā izskatās apkārtējo acīs, un pilnībā ignorēja jebkādus stila vai modes likumus, kas valda sabiedrībā. Atskatoties uz saviem pirmsākumiem publiskajā telpā, Magone atklāti un bez jebkādas liekas diplomātijas paziņo, ka toreiz jutusies un izskatījusies kā īsta lauku klomza. Viņai nav bijis ne mazākā svarīguma par to, kas mugurā, kādā krāsā ir mati vai kāds kopumā ir viņas vizuālais tēls, jo šādām lietām vienkārši netika veltīta uzmanība. Pārlūkojot šos arhīva kadrus šodien, viņa pati brīnumainā kārtā nespēj noticēt, ka kādreiz tiešām ir uzdrīkstējusies iziet sabiedrībā tāda paskata izskatā.
Būtiskais lūzuma punkts un dziļas pārmaiņas viņas iekšējā pasaulē un ārējā tēlā sākās brīdī, kad noslēdzās sarežģītā laulība un sekoja šķiršanās no vīra. Paliekot pilnīgi vienai un uzņemoties pilnu atbildību par savu dzīvi, viņa pēkšņi sajuta milzīgu vēlmi izrauties no ierastās vides un mainīt visu savu tēlu saknē. Viņa vēlējās redzēt spogulī pavisam citu sievieti – spēcīgu, skaistu, jaunu, seksīgu un pašapzinīgu personību, kurai ir noteicošs vārds, skaidras ambīcijas, stingrs raksturs un precīzs ceļš uz saviem mērķiem.
Lai gan šodien viņa ar lepnumu un gandarījumu raugās uz savu neticamo iekšējo izaugsmi un pārvērtībām, Magone atzīst, ka daļa no viņas patiesās būtības un nesamākslotās dabas ir saglabājusies nemainīga. Viņa joprojām ir tā pati drosmīgā un enerģiskā lauku meitene, kura nebaidās no dzīves izaicinājumiem un vienmēr ir gatava mesties neparastos un aizraujošos piedzīvojumos. Sarunas noslēgumā Aija Strautmane mudināja Magoni pilnībā pieņemt savu pagātni, apzinoties, ka katrs kļūdains solis un neveiksmīgs tēls bija nepieciešama daļa no garā ceļojuma, kas viņu galu galā padarīja par tādu sievieti, kāda viņa ir šodien.
