Latvijas televīzijas ekrānos tik pazīstamais un vienmēr enerģiskais Armands Simsons, kura dzīve nereti atgādina aizraujošu piedzīvojumu romānu, reizēm sastopas ar pavisam vienkāršiem, bet tajā pašā laikā intriģējošiem sabiedrības jautājumiem. Starp visiem tiem, kas saistīti ar viņa profesionālo darbību un publisko tēlu, viens temats ir kļuvis par teju vai mūžīgu pavadoni viņa ģimenes dzīvē – vai kuplā atvašu pulka vadītājs neplāno vēl vienu, piekto bērniņu?

Četru meitu tēvs, kurš kopā ar sievu Ivetu ir izveidojis ne tikai lielu, bet arī emocionāli bagātu ģimeni, neslēpj, ka šādi jautājumi viņu un sievu vajā visai bieži. Lai gan no malas varētu šķist, ka tik kuplā pulkā ikdiena rit savu gaitu un vietas pietiek visiem, realitāte ir krietni niansētāka. Armands atzīst, ka domas par ģimenes paplašināšanu ir bijušas prātā ne reizi vien, tomēr katru reizi, kad šī tēma uzpeld sarunās pie vakariņu galda, to pavada arī visai pragmatiskas pārdomas par dzīves ritumu, laiku un resursiem.
Tāpat pāris atklāti atzīst, ka dzīvē ne viss vienmēr norit kā pēc iepriekš sastādīta plāna. Sākotnēji ģimenes modeļi un vīzijas par bērnu skaitu var atšķirties no tā, kā liktenis galu galā izspēlē savas kārtis. Armands norāda uz faktu, ka gadu skaits pamazām rāda savu, un abi ar Ivetu apzinās, ka jaunāki viņi noteikti nepaliek, kas liek uzdot jautājumu – vai ir pareizi tiekties pēc vēl viena bērniņa, kad ģimenes ikdiena jau tā ir piepildīta ar četrām meitām?

Viņš uzsver, ka tajos brīžos, kad prātā ienāk doma par piekto atvasi, neizbēgami rodas arī jautājums par praktisko pusi: vai visi spēs izdzīvot, vai pietiks materiālo līdzekļu un vai, kļūstot par piecu bērnu vecākiem, ģimenes dzīve nekļūs par pastāvīgu izdzīvošanas cīņu. Tomēr šīs pārdomas vienmēr atsver kāds ļoti būtisks un emocionāls atklājums – sirdis ir tik plašas, ka mīlestības tajās pietiek visiem un vēl paliek pāri. Tas lielākais pārsteigums, ko Armands ir piedzīvojis, audzinot savas meitas, ir tieši šī neizmērojamā spēja mīlēt bez robežām, kas ļauj pārvarēt jebkuru šaubīšanos.
Protams, ārējie novērotāji bieži vien alkst redzēt ģimenes turpinājumu, reizēm pat pajokojot par nākamo hokejistu vai jaunu talantu, taču Armands paliek uzticīgs savām sajūtām. Viņš nevis skrien pakaļ sabiedrības gaidām, bet gan cenšas saglabāt harmoniju tajā ģimenes sastāvā, kas ir sasniegts šobrīd. Galu galā, katra ģimene ir unikāla, un Simsonu gadījumā – četras meitas jau ir dāvana, ko viņi novērtē ik uz soļa, baudot kopā būšanu un cenšoties katrā dienā atrast to īpašo mirdzumu, kas piemīt viņu kuplajai saimei.