Latvijas teātra un kino skatuves dīva Maija Doveika vienmēr ir centusies savu privāto dzīvi sargāt aiz cieši aizvērtām durvīm, tomēr pienāk brīdis, kad emocijas kļūst pārāk skaļas, lai tās vairs varētu paturēt tikai pie sevis. Zināmā aktrise, kuru skatītāji iemīlējuši par viņas spēju uz skatuves iemiesot visdziļākās jūtas, šobrīd pati piedzīvo vienu no savas dzīves sarežģītākajiem posmiem. Šķiršanās nav tikai juridisks akts vai vienkārša adrešu maiņa – tas ir emocionāls zemestrīces satricinājums, kas atstāj rētas pat visstiprākajos cilvēkos.
Kad sabrūk kopdzīve, kas tika būvēta ar cerībām un ilgtermiņa plāniem, pasaule uz brīdi šķiet apstājamies. Maija Doveika savā stāstā neslēpj, ka šis process ir bijis neiedomājami sāpīgs. Tā ir ikdienas cīņa ar atmiņām, kuras uzplaiksnī visnegaidītākajos brīžos, un cīņa ar jauno realitāti, kurā vietas un lietas pēkšņi iegūst pavisam citu, reizēm pat drūmu nokrāsu. Aktrise atklāti runā par to, ka emocijas viņu burtiski pārņēmušas, un šis iekšējais pārdzīvojums ir prasījis milzīgu enerģiju, ko citkārt viņa veltītu radošajam darbam.
Sāpīgā pieredze ir likusi aktrisei pārvērtēt daudzas dzīves vērtības. Kad cilvēks nonāk līdz izmisuma robežai, viņš sāk uzdot sev jautājumus, uz kuriem atbildes nav atrodamas nevienā scenārijā. Maija neslēpj savas asaras, jo tās ir daļa no viņas patiesības – viņa nekad nav centusies izlikties par dzelzs lēdiju. Šajā periodā viņa ir iemācījusies, ka vissāpīgāk ir ļaut aiziet tam, kas kādreiz bija visdārgākais. Katra diena pēc šķiršanās ir bijis solis uz priekšu, lai gan brīžiem tas šķitis gluži kā kāpiens pret kalnu ar milzu nastu mugurā.
Draugi un kolēģi, kas bijuši blakus šajā grūtajā laikā, novērojuši, cik ļoti Maija ir mainījusies, izejot cauri šim emocionālajam ugunskristam. Viņa vairs nav tā pati bezrūpīgā meitene, bet gan sieviete, kura ir sapratusi savas robežas un spējusi atzīt savas vājības. Šis stāsts nav tikai par vienu izirušu laulību – tas ir stāsts par cilvēcisko trauslumu, par to, cik smagi ir stāvēt uz savām kājām, kad pamats zem tām ir aizslīdējis. Maija Doveika savas sirdssāpes pārvērš pieredzē, kas padara viņu stiprāku, lai gan pats ceļš uz šo iekšējo mieru ir bijis kaisīts ar asarām un nebeidzamām pārdomām par to, kur viss nogāja greizi un kā sākt visu no jauna.
