Muzikālajā pasaulē, kur talanti dzimst un izgaist straujāk nekā rudens lapas vējā, ir parādījies vārds, kas liek notrīcēt pašiem pieredzējušākajiem kritiķiem. Jaunā un valdzinoši talantīgā džeza vokāliste Gerda Timrota ir pēkšņi ielauzusies Latvijas kultūras telpā tik jaudīgi, ka viņas vārdu tagad izrunā ar bijību. Pašmāju leģendārais maestro Raimonds Pauls, kura vārds ir sinotīms pašai Latvijas mūzikas elitei, atklāti un bez liekas koķetērijas atzinis, ka tik unikāls un smalks balss materiāls nav dzirdēts gadiem ilgi. Šī negaidītā atzinība nav palikusi nepamanīta, un abu radošā savienība jau tagad tiek dēvēta par vienu no intriģējošākajiem notikumiem gada griezumā.
Sirds un dvēsele trīsējusi brīdī, kad Gerda pirmo reizi saņēmusi liktenīgo zvanu no Radio bigbenda administrācijas. Viņai tika dota iespēja, kas citiem paliek tikai sapnis – ierasties uz mēģinājumu un pierādīt sevi maestro priekšā. Paņemot līdzi divas sagatavotas dziesmas, jaunā māksliniece pirmo reizi stājusies Latvijas Radio bigbenda priekšā, kamēr pats Pauls klusībā vērojis norises no malas. Tas bijis brīdis, kad laiks uz mirkli apstājies. Un tad sekojis jautājums, kuru neviens nav spējis paredzēt. Maestro tiešums, kas robežojas ar teatrālu izrādi, licis gaisam saspringt: pirmais, ko viņš jaunajai dziedātājai vaicājis, bijis tiešs jautājums par to, vai viņai ir vīrs. Šis šķietami ekscentriskais un provokatīvais jautājums gan slēpis sevī dziļi gādīgu un tēvišķu pamatojumu. Leģendārajam komponistam bijis vitāli svarīgi pārliecināties, ka trauslā talanta īpašniece ir pasargāta, ka viņas ikdienas vide ir sakārtota un droša, un viņš pat izteicis vēlmi personīgi iepazīties ar viņas izredzēto.
Taču ar to pārsteigumi nav beigušies. Pauls, būdams pazīstams ar savu humora izjūtu un aso prātu, sākotnēji pat kļūmīgi domājis, ka jaunā džeza sensācija ir ārzemniece, jo viņas angļu valodas izruna un skanējums bijis tik nevainojami Rietumniecisks. Tagad tas jau izveidojies par mīļu iekšējo joku starp viņiem – maestro pastāvīgi viņai vaicā, vai viņa vispār spēj izdvest kaut skaņu latviski. Tomēr humors ātri vien pāraudzis sirsnīgā ģimeniskumā, kad Pauls silti un nepiespiesti saticis arī Gerdas vecākus, ar smaidu nosakot, ka tagad, kad viņas mamma strādā bankā, viņiem būs krietni vieglāk un ērtāk aizņemties līdzekļus jauniem koncertiem un grandioziem muzikāliem projektiem.
Viņu kopīgais ceļš uz skatuves jau ir aizsācies ar triumfu. Jānim Peteram veltītās grāmatas atvēršanas svētkos maestro uzaicināja Gordu izpildīt leģendāro dziesmu “Rudens ogle”. Publika rezonēja ar tik neaptveramu enerģiju un ovācijām, ka skaņdarbs bija jāatskaņo atkārtoti, pārņemot zāli pilnīgā emocionālā varā. Pati dziedātājs atzīst, ka mēģinājumi ar Paulu nav vienkārši darbs – tā ir maģiska, gandrīz mistiska saskarsme, kurā dzēšas jebkādas paaudžu robežas. Starp viņiem ir precīzi septiņdesmit gadu starpība – viņam ir deviņdesmit, bet viņai šogad septembrī apritēs vien divdesmit. Neraugoties uz to, maestro klātbūtne ir tik milzīga, aptveroša un magnētiska, ka viss pārējais pasaulē vienā mirklī izgaist. Viņa atzīst, ka gūst no komponista tādas dzīves un mākslas gudrības, kuras nav iespējams atrast nevienā mācību grāmatā, un tās dod spēku jebkurā citā dzīves sfērā.
