Radio SWH valdes priekšsēdētājs Jānis Šipkēvics, kurš līdz šim bija zināms kā prātīgs, mierīgs un drošs cilvēks, nesen piedzīvojis situāciju, ko pats dēvē par “dzīves pārmaiņu punktu”. Gadiem ilgi viņš bija centies izvairīties no slēpošanas un augstuma, taču šogad, 64 gadu vecumā, nolēmis doties pretī tam, no kā visvairāk bija bail — kalnu nogāžu izaicinājumam Austrijas Alpos. Šī izvēle nebija viegla: Šipkēvics atzīst, ka slēpošana un viņš iepriekš bija “nesavienojamas lietas”. Draugi mēģinājuši viņu pierunāt, bet viņš vienmēr atteicies, jo bailes no augstuma un pacēlāju nepārliecinošā ritma bija paralizējušas viņu vēl pirms pirmajiem slēpojumiem.
Tomēr pavisam nesen viņa attieksme mainījās. Gatavojoties ģimenes ceļojumam uz Žagarkalnu, viņa dēls Olivers jautāja: “Kas ir, vecīt? Laižam!”, un tie vārdi bija kā sprūda pārdomām par to, vai vēl kādu reizi dzīvē nevajadzētu pamēģināt kaut ko, ko sirds pati ilgojas, bet prāts līdz šim atturējis. Jāņa izvēle vest ģimeni uz Austrijas slēpošanas kūrortu nebija vienkārša, taču tieši tur viņš noskaidroja, ka grib pārvarēt bailes un izbaudīt adrenalīnu no nogāžu virsotnēm.
Atrodoties uz kalna, sākotnējie kritieni un neveiksmes bija neizbēgami. Taču, pakāpeniski iepazīstot trasi un saprotot slēpošanas nianses, viņš sāka sajust, kāpēc daudziem šī aktivitāte ir kaislība, kas sagādā ne tikai sportisku izklaidi, bet arī emocionālu piepildījumu. Šipkēvics bieži atcerējās leģendāro grupu The Beatles, kuri 1965. gadā šajā reģionā filmēja ainas savā ikoniskajā filmā “Help!” — ja viņi, kas neesot pazīstami ar sportiskām aktivitātēm, varēja to darīt, tad arī viņam ir visas iespējas gūt panākumus.
Un viņš to arī izdarīja. Raugoties no nogāzēm lejup, viņš saprata, ka adrenalīna sajūta ir krietni patīkamāka nekā bailes, kas to visu laiku bija dzīvu turējusi. Pēc šī piedzīvojuma Jānis svinēja savu 64. dzimšanas dienu ar jaunu pārliecību: vecums nav šķērslis, lai mācītos kaut ko pilnīgi jaunu un pārvarētu iekšējos ierobežojumus. Viņš saka, ka dzīve sākas tagad, un savos “sešdesmit ar astīti” nevēlas sevi norakstīt kā pensionāru vai cilvēku, kurš nespēj izmēģināt ko jaunu.
