Lai gan pirmie pāris mēneši pēc skaļā un neatsaucamā paziņojuma par profesionālās karjeras beigšanu nebija viegli un nesa sev līdzi klusuma tukšumu, šodien viņa pat iedomāties nespēj, ka viņai atkal vajadzētu celties agros rītos, krāmēt somas un doties uz bezgalīgiem treniņiem un smagiem mačiem. “MVPersonība” 47. epizodē žurnālists Jānis Freimanis devās uz vēju pilsētu Liepāju, kur vietējās tenisa skolas saulē sildītajos kortos norisinājās dziļa un atklāta saruna ar vienu no visu laiku atpazīstamākajām, talantīgākajām un spilgtākajām Latvijas sportistēm – Anastasiju Sevastovu.
Atskatoties uz savu garo, līkloču pilno un starptautiski spožu sasniegumu bruģēto karjeru, viņa dažubrīd kļūst emocionāla, acīs parādās aizkustinājuma asaras, tomēr viņa kategoriski uzsver, ka nenožēlo nevienu pašu soli, neļaujoties veltīgām pagātnes skumjām. Gluži pretēji – viņa pauž dziļu, neviltotu pateicību par katru sarežģīto pārbaudījumu, traumu un sportisko krīzi, kas galu galā viņu ir atvedusi tur, kur viņa atrodas šodien, rokot pamatus pilnīgi jaunam un harmoniskam dzīves posmam.
Šī saruna atklāj ne tikai sportistes iekšējo pasauli un milzīgo cenu, ko nākas maksāt par vietu pasaules tenisa elitē, bet arī to, kā veidojušās viņas attiecības ar citiem Latvijas sporta milžiem, tostarp asajiem pavērsieniem un publiski apspriestajiem konfliktiem ar Aļonu Ostapenko, kuri savulaikika radīja pamatīgu spriedzi gan līdzjutēju rindās, gan pašā sporta vidē. Sevastova nekautrējas runāt par finansiālo pusi – nopelnītajiem miljoniem, gudrām investīcijām un to, kā veidojas dzīve pēc tam, kad spožās prožektoru gaismas un starptautiskie korti paliek pagātnē, dodot vietu personīgajam mieram, mierīgai ikdienai dzimtajā Liepājā un jauniem apvāršņiem, kurus
