Selma Levrence, kura 15. Saeimā ievēlēta no partijas Progresīvie saraksta, atklājusi savu personīgo pieredzi saskarsmē ar Saeimas Juridiskās komisijas vadītāju Andreju Judinu no partijas Vienotība. Viņas stāstītais liek pievērst uzmanību ne tikai konkrētajam incidentam, bet arī atmosfērai, kāda, pēc deputātes novērojumiem, valdījusi komisijas darbā.
Ceturtdien, 15. oktobrī, Levrence televīzijas raidījumā Panorāma pastāstīja par notikumu, kas viņai bijis emocionāli smags. Deputāte atcerējās situāciju, kad savulaik aizgājusi no Judina vadītās Saeimas Juridiskās komisijas. Šāds solis komisijas vadītāju neapmierinājis, un vēlāk viņš ieradies pie Levrences frakcijā, lai atvainotos.
Tomēr, kā stāsta pati deputāte, saruna nav izvērtusies tā, kā varētu gaidīt no patiesas atvainošanās. Viņas ieskatā, Judins šo brīdi pārvērtis jokā, izmantojot izteicienus par sevi kā sliktu vīrieti un pieminot arī sliktos vīriešus un Stambulas konvenciju.
Levrence atcerējās, ka situācija kļuvusi īpaši nepatīkama brīdī, kad Judins paņēmis viņas roku un fiziski sācis ar to sist sev. Deputāte neslēpa, ka šādu notikumu nav viegli izstāstīt, jo tas var izklausīties absurdi. Tomēr viņai šī pieredze bijusi traumatiska, un notikušais licis aizdomāties par attiecībām un uzvedību komisijas darba vidē.
Deputāte arī pauda savus novērojumus par sieviešu iespējām brīvi paust iebildumus Juridiskajā komisijā. Pēc Levrences teiktā, viņa ievērojusi, ka sievietes nereti baidās iebilst vai atklāti paust savu nostāju. Viņasprāt, šādu piesardzību var veicināt iepriekšējā pieredze saskarsmē ar komisijas vadītāju.
Šis stāsts aktualizējies laikā, kad publiskajā telpā izskanējušas arī citas apsūdzības par Judina iespējamo rīcību Saeimā. Opozīcijas deputāte Linda Liepiņa no partijas Latvija pirmajā vietā 15. oktobrī paziņoja par iespējamu incidentu starp Judinu un viņa vadītās komisijas darbinieci.
Liepiņas rīcībā esošā informācija liecina, ka konflikta laikā Judins darbiniecei neesot ļāvis iziet no kabineta, nostājoties durvīs un aizšķērsojot izeju. Pēc notikušā sievietei bijusi nepieciešama Neatliekamā medicīniskā palīdzība, un viņai izsniegta darbnespējas lapa. Pie Liepiņas vērsies arī darbinieces vīrs, aicinot izvērtēt komisijas vadītāja rīcību Saeimas ētikas komisijā.
Liepiņa par šo gadījumu iesniegusi iesniegumu Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā. Viņa lūgusi izvērtēt, vai Judina iespējamā rīcība nav pārkāpusi Saeimas deputātu ētikas kodeksu. Iesniegumā deputāte apgalvo, ka attieksme pret darbinieci ilgākā laikposmā bijusi nepieklājīga un valdonīga, bet konkrētajā incidentā, pēc viņas teiktā, notikusi emocionāla vardarbība un ierobežota darbinieces iespēja pamest kabinetu.
Liepiņa norādījusi, ka notikušais darbiniecei izraisījis veselības problēmas, tostarp panikas lēkmi un paaugstinātu asinsspiedienu. Viņas ieskatā, šāda rīcība varētu būt pretrunā ar vairākiem deputātu ētikas kodeksa punktiem, kas paredz pieklājīgu attieksmi pret Saeimas darbiniekiem, morālu atbildību par savu rīcību un normatīvo aktu ievērošanu.
Ar to Liepiņas prasības neaprobežojas. Viņa aicinājusi arī partijas Vienotība ētikas komisiju izvērtēt Judina rīcību. Deputāte apgalvojusi, ka par notikušo iesniegumi iesniegti policijā un Valsts darba inspekcijā. Viņa arī paudusi viedokli, ka Judins ne vienmēr ētiski un pieņemami izturoties pret politiskajiem oponentiem un cilvēkiem, kuri tiek aicināti piedalīties komisijas sēdēs.
Liepiņa uzskata, ka situācija ir pietiekami nopietna, lai Judins atteiktos no 15. Saeimas deputāta mandāta. Viņas prasības un publiskie izteikumi vēl vairāk pastiprinājuši diskusiju par komisijas vadītāja uzvedību un atbildību.
Tomēr pats Judins visus apgalvojumus par vardarbīgu izturēšanos kategoriski noliedz. Viņš skaidrojis, ka konflikts ar darbinieci bijis saistīts ar viņas darba kvalitātes izvērtēšanu, nevis vardarbību. Pēc deputāta teiktā, darbiniece pieļāvusi vairākas kļūdas, kas, viņaprāt, liecinājušas par nepietiekamu kompetenci, tādēļ viņš lūdzis Saeimas administrāciju izvērtēt situāciju.
Judins arī norādījis, ka atsevišķas kļūdas varējušas radīt riskus likumdošanas procesam. Viņš uzsvēris, ka nav notikusi nekāda vardarbība un ka darbiniecei vienīgi paziņots par nodomu lūgt administrāciju izvērtēt viņas atbilstību ieņemamajam amatam.
Reaģējot uz Liepiņas publiskajiem paziņojumiem, Judins apgalvojis, ka pārmetumi par vardarbību, mobingu un bosingu ir nepamatoti. Viņš arī brīdinājis, ka par nepatiesas informācijas izplatīšanu būs jāatbild tās izplatītājiem, un paudis uzskatu, ka Liepiņa nodarbojas ar neslavas celšanu.
Šis nav pirmais konflikts starp Liepiņu un Judinu. Jau iepriekš opozīcijas deputāte pieprasījusi mainīt Saeimas Juridiskās komisijas vadību, jo viņu neapmierinājis Judina vadības stils. Tagad publiskajā telpā izskanējuši arī Levrences personīgie pārdzīvojumi un Liepiņas izvirzītie apgalvojumi par incidentu ar komisijas darbinieci.
Abas situācijas raisījušas jautājumus par savstarpējo cieņu, profesionālo attiecību robežām un deputātu atbildību. Vienlaikus Judins savu vainu noliedz, tāpēc izskanējušie apgalvojumi jāvērtē, ņemot vērā visu iesaistīto pušu sniegto informāciju.
