Latvijas politiskajā telpā un sabiedrībā virmo milzu kaislības pēc tam, kad Saeima otrajā lasījumā atbalstīja karstasinīgas diskusijas raisījušos grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Jaunā iniciatīva paredz pilnīgu un nepielūdzamu aizliegumu ēterā atskaņot to autoru un izpildītāju skaņdarbus, pret kuriem ir vērstas starptautiskās vai nacionālās sankcijas. Šis radikālais priekšlikums nāca no deputāta Artūra Butāna puses, uzreiz izraisot vētru gan pašā parlamentā, gan ārpus tā sienām, kur eksperti un klausītāji mēģina saprast jaunās kārtības reālās sekas.
Deputātu vidū sēdes laikā izcēlās sevišķi asas un nokaitētas debates par to, kā šīs stingrās prasības darbosies praksē, kad tās skars ikdienas apraidi. Īpašu uzmanību un reālu apjukumu parlamentāriešu vidū izsauca gadījumi, kas dziļi skar nacionālā mēroga kultūras mantojumu. Saeimas sēdē tika skaļi pieminēts un apspriests pat leģendārā Maestro Raimonda Paula repertuārs, nonākot neapskaužamā situācijā.
Diskusiju karstumā atklājās satraucoša nianse par skaņdarbiem, kuru mūzikas autors ir neviens cits kā pats Raimonds Pauls, bet dziesmas vārdu autors izrādās esam sankcionēts Krievijas dzejnieks. Tautas un varas pārstāvji sāka lauzīt galvas par to, kā šādus darbus vērtēt un vai tie pakļausies bargajam aizliegumam. Debates kļuva tik spraigas, ka situāciju ņēmās skaidrot deputāts Česlavs Batņa. Viņš nepārprotami apstiprināja, ka šādās sarežģītās situācijās leģendāro dziesmu atskaņošana Latvijas radio ēterā tiešām vairs nebūs atļauta, tādējādi pieliekot punktu jebkādām cerībām uz izņēmumiem. Tomēr viņš steidza mierināt satrauktos mūzikas mīļotājus, piebilstot, ka iedzīvotāji šos darbus joprojām pilnīgi brīvi varēs klausīties privāti interneta platformā YouTube, kur likuma garajai rokai nav lemts piekļūt.
/nginx/o/2024/01/25/15848579t1h30d4.jpg)
Līdztekus šiem asajiem mūzikas ierobežojumiem, kas satricinājuši sabiedrību, deputāti otrajā lasījumā nobalsoja par veselu virkni citu ārkārtīgi būtisku izmaiņu, kas fundamentāli mainīs visu mediju vidi. Tika lemts, ka turpmāk radio apraides atļaujas tiks izsniegtas tikai un vienīgi apraidei valsts valodā. Tāpat pastiprinātas prasības skars kino un televīzijas jomu – filmas Eiropas Savienības dalībvalstu valodās būs obligāti jāieskaņo, jādublē vai jāsubtitrē latviski, savukārt filmas citās svešvalodās no šī brīža būs obligāti jādublē vai jāieskaņo, pilnībā izslēdzot jebkādas atkāpes no stingrā valodas standarta. Lai šis vērienīgais un pretrunīgais regulējums stātos likumīgā spēkā, likuma grozījumiem Saeimai būs jāiziet vēl trešais, galīgais lasījums, kas,kā rāda līdzšinējās kaislības, solās būt ne mazāk dramatisks.
