Latvijas sabiedrību pāršalcis negaidīts un visai dramatisks pavērsiens skaistumkonkursa Misis Latvija vēsturē. Konkursa rīkotāja Kristīne Lindenblate, kura jau gadiem uzmana šo krāšņo un ambiciozo dāmu sacensību, nākusi klajā ar paziņojumu, kas licis sarosīties teju visiem modes un izklaides notikumu sekotājiem. Proti, nolemts anulēt titulu I Vice Misis Latvija, kas piederēja Inesei Siliņai. Šī ziņa ir kā auksta duša tiem, kas sekoja līdzi konkursa gaitai un uzskatīja kronētās dāmas par savas jomas paraugiem.

Skaidrību par radušos situāciju ievieš pati konkursa organizatore, kura neslēpj savu rūgtumu un vīlušos sajūtu par notikušo. Kristīne Lindenblate norāda uz nopietniem iemesliem, kas likuši spert šo galējo soli. Tituls, kas iepriekš tika piešķirts Inesei Siliņai, nav vienkāršs goda vārds vai rotājums – tas sevī ietver arī zināmus pienākumus, morālos standartus un ētikas kodeksu, kas ikvienai titula īpašniecei ir jāievēro gan konkursa laikā, gan arī ilgi pēc tā. Izrādās, ka tieši šīs vienošanās un ētiskās normas ir bijušas par iemeslu, kāpēc organizatoru komanda vairs nav varējusi ignorēt radušos situāciju.
Lindenblate atklāj, ka lēmums par titula anulēšanu nav nācis viegli. Tas bijis pārdomāts un izsvērts solis, lai pasargātu konkursa prestižu un reputāciju, ko viņa gadiem ilgi ir cītīgi veidojusi. Skaistumkonkursa pasaule, lai arī cik krāšņa tā no malas nešķistu, ir ārkārtīgi trausla, un ikviens negatīvs aspekts var iedragāt daudzu gadu darbu. Šobrīd tiek uzsvērts, ka Inese Siliņa vairs nedrīkst izmantot iepriekš iegūto titulu ne savā komunikācijā, ne arī publiskos pasākumos. Tas ir strikts un nepārprotams aizliegums, kas iezīmē skumju punktu līdzšinējai sadarbībai.
View this post on Instagram
Kamēr sabiedrība min iemeslus un spriež par to, kas tad īsti notika starp konkursa organizatori un nu jau titulu zaudējušo dalībnieci, gaisā virmo neziņa. Vai tas bija kāds konkrēts negadījums, vai varbūt ilgstoša nesaprašanās? Kristīne Lindenblate šoreiz izvēlas neizplūst sīkās detaļās, taču ar savu rīcību viņa skaidri parāda, ka kompromisi šajā gadījumā nav bijuši iespējami. Konkursa aizkulisēs mēļo, ka šādi lēmumi tiek pieņemti tikai tad, kad ir nopietni pārkāptas uzticības robežas. Tas ir smags trieciens gan pašai Inesei, gan arī visam konkursa tēlam, taču organizatore ir nelokāma – noteikumi ir jāievēro visiem. Šis gadījums kalpos kā atgādinājums, ka tituls nav tikai skaista lente vai kronis, bet gan smaga atbildība, kuru ne katra spēj nest līdz galam.