Rīgas Latviešu biedrības nama Lielā zāle bija pārpildīta līdz pēdējai vietai, kad simtiem cilvēku plūda uz svinīgo pasākumu par godu latviešu estrādes karalienes Lolitas Vambutes devīdesmitajai jubilejai. Interese par šo notikumu izrādījās tik milzīga, ka pat pēc koncertprogrammas sākuma daudzi apmeklētāji vēl nebija paguvuši atrast savas sēdvietas, raisot jautrus jokus par to, ka jubilārei vajadzēja rezervēt milzīgo arēnu. Vakara gaitā gaviļniece mirdzēja īpašā, savam statusam atbilstošā vakarkleitā, kamēr publikas ovācijas un sveicieni nebeidza skanēt. Koncertu, kas pulcēja valsts izcilākos mūziķus un klausītājus, vadīja kultūras žurnālists Edgars Raginskis, bet īpašu pārsteigumu sagādāja diriģents Tomass Šlerks no Vācijas, kurš ir tuvs un ilggadējs jubilāres draugs un personīgi pieteicās vadīt džeza orķestri šajā svētku dienā.
Vakara kulminācija sasniedza savu augstāko punktu brīdī, kad pašas Lolitas Vambutes un grupas Neaizmirstulītes izpildījumā izskanēja leģendārā dziesma Tie sienāži. Vispirms jubilāre sēdus nospēlēja pirmos akordus uz flīģeļa, bet tad pēkšņi piecēlās un sāka dejot ar tādu plastiskumu un jauneklīgu enerģiju, ka klātesošajiem vienkārši nebija iespējams noticēt viņas patiesajam vecumam. Skatītāji ar aizrautu elpu vēroja šo priekšnesumu, sajūsminoties par mākslinieces satriecošo fizisko formu. Svinīgajā pasākumā muzikoloģe Daiga Mazvērsīte prezentēja jauniznākušo grāmatu Viņa skan, kas veltīta Vambutes mūža devumam un nostiprina viņas kā estrādes karalienes titulu. Tāpat tika nolasīti sirsnīgi apsveikumi no radošajiem kolēģiem un dzejnieces Māras Zālītes, kura atcerējās sadarbības pirmsākumus, bet komponists Gunārs Freidenfelds dāvināja krāšņu ziedu klēpi.
Šāda neticama vitalitāte un mundrums nav nejaušība vai tikai labi gēni, ko Lolita vienmēr labprāt uzsver, daloties savos noslēpumos. Lai gan dzīves laikā nācies pārdzīvot smagus zaudējumus un satricinājumus, tostarp mātes un vīra aiziešanu mūžībā, viņa ir saglabājusi apbrīnojamu garu. Jau kopš trīsdesmit piecu gadu vecuma mūziķe ievēro dzelžainu disciplīnu, neizlaižot rīta vingrošanu ne mājās, ne ārzemēs vai ceļojumos. Viņas pusotru stundu garā ikdienas rutīna ietver pirkstu, roku un kāju masāžas, kā arī rūpīgu sejas mīmikas vingrināšanu bez jebkādām plastiskām operācijām vai skaistuma injekcijām. Šī stingrā pašdisciplīna ļauj viņai joprojām justies brīvai, kustīgai un gatavai svinēt dzīvi, iedvesmojot vairākas paaudzes ar savu neizsīkstošo spēku.
