Viņš uz skatuves ienāk kā viesulis, ienesot līdzi ne tikai aktiermākslas tehniku, bet arī to neaprakstāmo, dzīvo nervu, kas skatītājus liek sēdēt saslietu muguru. Gints Grāvelis nav tas aktieris, kurš paslēpjas aiz klusas ironijas vai minimālisma. Nē, viņš ir īsts kurzemnieks – ar saknēm, spītu un temperamentu, kas Dailes teātra plašajās telpās strādā kā magnēts. Daudzi brīnās par to nebeidzamo enerģijas plūsmu, taču patiesība ir tāda, ka Grāvelis nav tēls, ko viņš spēlē. Viņš ir cilvēks, kurš katrā lomā ieliek pamatīgu devu no sava īstā es.
Sākums nebija gluds un vēl jo mazāk – plānots. Saldus zēns, kurš savulaik prātoja par mežkunga darbu un vectēva pēdām, par teātri tolaik nesapņoja nemaz. Likteņa ironija vai vienkārši dzīves joks – nejauši atrasts sludinājums laikrakstā par Dailes teātra 8. studijas uzņemšanu kļuva par to liktenīgo pagriezienu, kas izmainīja visu. Viņš neizvēlējās drošāko ceļu, viņš iekāpa nezināmajā, pat īsti nenojaušot, cik daudz sviedru un iekšējās atdeves prasīs profesija, kurā jāprot dzīvot mirklī.
Skatuve nav vieta, kur var ilgi izlikties. Dailes teātra repertuārs ir prasīgs – tur vajadzīga jauda, balss, kas skan pāri pēdējām rindām, un fizisks briedums, kas ļauj noturēt uzmanību arī klusuma brīžos. Grāvelis šajā vidē ir iederējies organiski, taču viņš nav palicis tikai vienā ampluā. Lai arī skatītāji ātri pierod pie “tā jautrā un harismātiskā” Ginta, viņa instrumentu klāsts ir krietni plašāks. Viņa lomās nereti pavīd tumšākas, asākas un pat traģiskas notis, kas pierāda – zem ārējā šarma slēpjas dziļa izpratne par cilvēka dabu.
Viņa balss ir kļuvusi par vēl vienu firmas zīmi. Tas nav tikai tembrs, tas ir ritms un temperaments, kas strādā pat bez redzama tēla. Balss ierakstos un kino Gints ienes to pašu dzīvo enerģiju, kas pulsē uz teātra skatuves. Taču, kad aizkari aizveras, viņa stāsts mainās. Pēdējos gados Gints ir atklājis pavisam citu šķautni – ģimenes cilvēku, kurš ar apbrīnojamu sirsnību runā par sievu un meitu. Šī atklātība nav teātris; tā ir reta spēja atdalīt skatuves troksni no tā, kas patiešām svarīgs.
Grāvelis ir aktieris, kurš Latvijas teātra ainavā neļauj mums kļūt vienaldzīgiem. Viņš kļūdās, viņš riskē, viņš dažkārt ir pat par daudz, taču tieši tajā “par daudz” dzimst skatuves patiesība. Viņš ir dzīvs pierādījums tam, ka karjera nav tikai balvas vai lomas – tas ir ceļš, kurā personība un profesija saplūst vienā veselumā. Un tieši tāpēc mēs viņu atceramies.
