Latvijas populārākā dzejniece un šovu zvaigzne Magone Liedeskalna beidzot ir nolēmusi pārtraukt klusēšanu par savas dzīves tumšākajām pusēm, kas parasti paliek aiz kadra. Viņas ikdiena, kas daudziem šķiet kā nebeidzams piedzīvojums televīzijas ekrānos, patiesībā sevī slēpj smagas juridiskas cīņas un emocionālu spriedzi. Magone atklājusi dramatisku faktu – izrādās, ka viņai ir nācies sēsties uz apsūdzēto vai prasītāju sola, lai risinātu attiecības ar pilnīgi visiem trim savu četru bērnu tēviem. Šī atzīšanās nāk kā auksta duša tiem, kuri uzskatīja, ka Magones dzīve ir tikai vieglprātīgs šovs.
Katrs no vīriešiem, kas reiz solīja būt līdzās, ir atstājis neizdzēšamas pēdas ne tikai dzejnieces sirdī, bet arī tiesu arhīvos. Pirmās lielās sāpes un juridiskos sarežģījumus Magone piedzīvoja ar sava vecākā dēla Roberta tēvu, kurš nāk no Anglijas. Toreiz jaunā sieviete pat iedomāties nevarēja, ka mīlestība pārvērtīsies par mēnešiem ilgu tiesāšanos svešā valstī. Emocionālais fons toreiz bija sakāpināts līdz pēdējam – sveša vide, valodas barjera un bailes pazaudēt bērnu radīja neizturamu spiedienu. Magone atzīst, ka tās bija vienas no smagākajām dienām viņas mūžā, kad nācās pierādīt savas tiesības būt mātei.
Taču ar to viss nebeidzās. Arī attiecības ar lietuvieti Žani Šutovu, kuras tik plaši tika atspoguļotas televīzijas projektā, nonāca līdz tiesu gaiteņiem. Magone neslēpj, ka šī šķiršanās un tai sekojošie procesi bija publiski un pazemojoši. Kamēr skatītāji vēroja kārtējo sēriju, dzejniece aiz kulisēm gatavoja dokumentus un konsultējās ar juristiem, lai pasargātu sevi un savus jaunākos bērnus. Spriedze starp abiem bijušajiem mīlniekiem sasniedza tādu pakāpi, ka mierīga saruna vairs nebija iespējama – tikai sausi fakti un tiesneša lēmumi varēja pielikt punktu šim haosam.
Arī trešais bērna tēvs, kurš Magones dzīvē ienāca vēlāk, nav bijis izņēmums. Lai gan sākumā šķita, ka varbūt šoreiz viss būs citādāk, realitāte izrādījās skarba. Atkal bija jādodas pie advokātiem, atkal jākārto dokumenti par uzturlīdzekļiem un saskarsmes tiesībām. Magone pati šo situāciju raksturo ar skumju ironiju – viņa ir kļuvusi par neoficiālu tieslietu eksperti savas dzīves drāmās. Katra šī tiesas sēde ir bijusi kā jauna rēta, kas neļauj aizmirst pagātnes kļūdas. Tomēr dzejniece uzsver, ka viņas galvenā prioritāte ir un paliek bērni, un tieši viņu dēļ viņa ir gatava iet cauri šai tiesu ellei atkal un atkal, ja tas būs nepieciešams viņu labklājībai.
