Nepālā pazudušās latviešu tūristu grupas ekspedīcijas galvenais mērķis bija noslēpumainais un visu pasaules svēto tradīciju apsēstais Kailaša kalns. Šī iemesla dēļ sabiedrībā arvien biežāk uzliesmo jautājums par to, ar ko tieši šī vieta piesaista tik daudz drosmīgu ļaužu un liek viņiem riskēt ar savām dzīvībām. Pazīstamais advokāts Saulvedis Vārpiņš, kurš savulaik pats mērojis šo bīstamo ceļu, notikušās traģēdijas priekšā nebaidās un jau plāno nākamo atgriešanos šajā skarrajā apvidū.
Kailaša kalns nav tikai svētceļnieku galamērķis budistiem, hinduistiem, džainisma un Tibetas Bon tradīcijas sekotājiem, bet gan tiek uzskatīts par planētas spēcīgāko garīgo un enerģētisko centru, kurā cilvēks piedzīvo neaprakstāmu apziņas transformāciju. Vārpiņš kopā ar domubiedriem savulaik devās šajā ceļā, ko ikviens var ieraudzīt Sandija Semjonova aizraujošajā dokumentālajā filmā Kailašs. Ceļojums uz sevi. Tomēr pats kalns savu varenību sargā – uz tā virsotni uzkāpt nav iespējams, tā vietā svētceļniekiem ir jāveic tā dēvētā koru, kas nozīmē ceļa mērošanu apkārt kalnam un simbolizē pilnīgu attīrīšanos no uzkrātās negatīvās karmas un garīgo atmošanos. Šī sarežģītā maršruta kopgarums sasniedz divus un piecdesmit kilometrus, pieprasot no ceļotājiem dzelžainu fizisko formu un nesalaužamu mentālo izturību.
Pats advokāts norāda, ka ne visi uz turieni dodas tikai garīgu motivāciju vadīti, taču dziļas pārmaiņas piemeklē ikvienu. Sākuma punkts atrodas aptuveni četrus tūkstoši seši simti metru augstumā, bet augstākais punkts sniedzas pāri pieciem tūkstošiem metru, kur ceļotājiem jāpārvar smagā Drolma La pāreja. Šādi ekstremāli apstākļi kļūst par nežēlīgu pārbaudījumu cilvēka organismam, kurā katrs piedzīvo savus unikālos un personiskos iekšējos pārdzīvojumus. Izejot šo ceļu, apziņa var mainīties tiktāl, ka reizēm kļūst neiespējami nošķirt realitāti no reālām halucinācijām. Cilvēks tur ierauga savu īsto vietu pasaulē, pārskata visu savu līdzšinējo dzīvi un gūst iespēju atbrīvoties no visiem negatīvajiem nospiedumiem. Pāri visam stāv pirmatnēji brīnišķīgā daba un vientulīgā cīņa ar mežonīgo ainavu un nepielūdzamajiem laikapstākļiem. Vārpiņš atklāj, ka vairums ceļotāju sastopas ar klimatiskām kataklizmām, jo šī vieta pieprasa gatavību nepārtrauktām un bīstamām pārmaiņām.
Analizējot Nepālā notikušo nelaimi, Vārpiņš secina, ka pret dabas stihijām un pēkšņiem ledus noslīdējumiem nav iespējams pilnībā pasargāties neatkarīgi no pieredzes un sagatavotības līmeņa. Notikums izrādījies tik negaidīts un traģisks, ka kļuvis par nepielūdzamu likteņa sitienu nepareizajā vietā un nepareizajā laikā. Turklāt mūsdienu sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā šādi ceļojumi ir kļuvuši ievērojami bīstamāki, tāpēc pirms došanās tālamos un riskantos maršrutos vienmēr ieteicams iepriekš sazināties ar konsulātu.
