Kad prožektoru gaismas dziest un uz galda tiek likti smalki ēdieni, sabiedrībā mīlēto zvaigžņu maskas krīt. Tieši šāds, negaidīti atklāts un patiesi satricinošs vakars izvērtās, kad viesības savās mājās rīkoja šarmantā Vita Valtere. Tas, kas sākās kā vienkārša kulinārijas parāde un pieklājīgas sarunas, pavisam drīz pārvērtās par atmiņu kaujas lauku. Pie vakariņu galda Latvijas slavenības izcēla gaismā savas pagātnes tumšākos, pikantākos un emocionālākos ģimenes noslēpumus, pierādot, ka aiz perfektiem smaidiem bieži slēpjas plīsuši trauki un pamatīgi skandāli.
Vakara namamāte Vita Valtere, kura savu ikdienu reiz drosmīgi atklāja realitātes seriālā “Ģimene burkā”, nenoklusēja faktu, ka arī viņas ģimenē gājis kā pa augstiem viļņiem. Lai gan šobrīd viņa uztur apskaužami siltu un tuvu kontaktu ar savām māsām Viktoriju un Ingu, kura savu dzīvi iekārtojusi Vācijā, bērnībā māsas nebūt nav bijušas tās mierīgākās un paklausīgākās. Vakariņu laikā Vita neslēpa, ka ir nācies pamatīgi konfliktēt, taču šie asumi ir tikai norūdījuši viņu raksturus, galu galā padarot ģimenes saites vēl ciešākas nekā jebkad iepriekš.
Taču patiesu vētru klātesošajos izraisīja iemīļotais teātra un kino aktieris Kaspars Zāle, kurš, kā izrādās, ikdienā ir arī stingrs, bet taisnīgs teātra mākslas skolotājs Rīgas Ziepniekkalna vidusskolā. Viņa stāsts par divus gadus jaunāko māsu Baibu izklausījās pēc asa sižeta filmas scenārija. Baiba, kura šobrīd dzīvo un strādā skarbajā Norvēģijā, ir īstena adrenalīna medniece. Viņa raksta projektus, ved bērnus ekstrēmos pārgājienos un pirms aizbraukšanas no Latvijas pasniedza klinšu kāpšanu. Vēl vairāk – viņa ir uzkāpusi pasaules augstākajā virsotnē! Taču Kaspars atzina, ka viņu bērnības dienas nebija tikai mierīga tējas dzeršana. Viņu attiecībās draudzība bieži mijās ar pamatīgiem asumiem, un brāļa un māsas starpā dzirksteles šķīdušas uz visām pusēm.
Tomēr vakara visnegaidītākais paziņojums izskanēja no izsmalcinātās rakstnieces Daces Rukšānes-Ščipčinskas lūpām. Sieviete, kuras grāmatas un raksti vienmēr pauž dziļu inteliģenci, atzinās, ka bērnībā ar savu māsu Ilzi – kura šodien ir cienījama ainavu arhitekte – ir burtiski kāvušās. “Jā, mēs bērnībā diezgan kāvāmies!” ar smaidu, bet pilnīgu nopietnību paziņoja Dace. Šis atklājums pilnībā pārsteidza bārmeni Mārtiņu Rozenvaldu, kurš nespēja noticēt, ka tik eleganta dāma savulaik laidusi darbā dūres. Vita gan steidza piebilst, ka Daces jaunības gadi bijuši ārkārtīgi raibi un rokenrola deju piepildīti, kas lieliski izskaidro viņas ugunīgo temperamentu un trakās atmiņas.
Pats Mārtiņš Rozenvalds šajās atmiņu ugunīs ienesa krietni melanholiskāku un smeldzīgāku noti. Viņa ģimenes stāsts atklāja skumju patiesību par asins saitēm, kas ne vienmēr garantē mīlestību un sapratni. Bārmenis atzinās, ka viņam ir vienaudze pusmāsa, ar kuru viņš kopā pavadījis bērnību, taču abu starpā valda pilnīgs atsvešinājums – kontakta nav bijis nekad un nekādu silto jūtu tur neatrast. Turpretī viņa vecākā, “īstā” māsa ir viņa miera osta. Lai gan dzīves ritms liedz viņiem tikties bieži, viņu telefonsarunas ieilgst stundām, un abu starpā valda beznosacījuma mīlestība un atbalsts no visas sirds.
Kad pēdējie bērnības stāsti izskanēja gaisā un slavenības baudīja pēdējos pamatēdiena kumosus pirms gaidāmā saldā ēdiena, kļuva skaidrs viens – neviens no viņiem šajā pasaulē nav gājis vientuļu ceļu. Katram blakus ir bijis brālis vai māsa, kas veidojis viņu personību, ejot cauri asarām, asumiem, sirsnīgiem smiekliem un neizmērojamai ģimenes mīlestībai.
