Liene Šomase — vārds, kas kādreiz Latvijas mūzikas skatuvē raisīja aplausus un fanu elpu aizturēšanu, tagad atkal tiek nosaukts ar mērķi ne tikai priecēt klausītāju ausis, bet arī satricināt dvēseli. Šodien Liene stāsta par savu ceļojumu — tādu, kas nebūt nav bijis bez drāmas un iekšējām cīņām, bet kurš beidzot ir novedis pie dziļas personīgās transformācijas un atgriešanās mūzikā pēc nepilnas pusotras desmitgades klusēšanas.
Pirms 14 gadiem Liene aizgāja no publiskās telpas, satriekta un izsmelta pēc intensīvas darba un atbildības, kas, kā viņa pati saka, bija novedis pie izdegšanas un emocionālas izsīkuma robežas. Viņas attēls sabiedrībā kļuva retāks, un fani ilgojās uzzināt, kas īsti notiek aiz slēgtajām durvīm un kāpēc tik spoža zvaigzne tik strauji pazuda no skatuves. Tomēr tas, kas notika aizkulisēs, bija daudz vairāk nekā vienkārša pauze — tas bija ceļš cauri personīgajai tumsai, kas šķita bezgalīga un baisa.
Liene atklāj, ka šajā ilgajā klusuma periodā viņa pievērsās ne tikai pašizziņai, bet arī unikālām praksēm, kuras daudzi varētu saukt par neparastām vai pat pretrunīgām. Viņas ceļā parādījās kvantu lauka enerģija, cilvēka ķermeņa anatomijas studijas un dziļas iekšējās enerģijas izpēte, kas palīdzēja viņai saprast, kā sāpes un atveseļošanās ir saistītas vienā plūsmā. Liene ir pārliecināta, ka katrs cilvēks var kļūt par savu dziednieku, ja vien ir pietiekami disciplinēts un gatavs strādāt pie sevis nopietni un sistemātiski.
Šajā nebijušajā procesā viņa ne tikai mācījās par elpošanas tehnikām un iekšējo enerģiju, bet arī atklāja sev ļoti personiskas mācības par sāpēm, vilšanos un atjaunošanu. Katra diena kļuva par izaicinājumu — reizēm sāpīgu, reizēm satraucošu —, bet visās tajās Liene atklāja, ka pat visdziļākajā tumsā ir gaisma, ja vien tu nezūdi no sava ceļa. Viņas stāsts kļuva par spēcīgu liecību tam, ka ne tikai karjeras kritumi, bet arī personīgās krīzes var izaugt par pamatu kaut kam skaistam un dziļam.
Un tagad, pēc visiem šiem gadiem, Liene atgriežas uz skatuves ar jaunu uguni acīs un sirdi, kas ir iemācījusies dziedēt pašai sevi. Viņas ceļš nav bijis lineārs — tas ir bijis kā virkne ar priedēm un kritieniem, bet tajā pašā laikā tas ir devis viņai spēku, kas tagad ir redzams un dzirdams viņas mūzikā. Viņa gatavojas piedalīties Latvijas Sirdsdziesmas finālā, un šis brīdis viņai ir ne tikai profesionāla atgriešanās, bet gan simbols visam ceļojumam, ko viņa ir izgājusi cauri. Tas ir brīdis, kad pagātne un tagadne saplūst muzikālā izpausmē, kas sola pieskarties klausītāju sirdīm un dvēselēm.
Liene īpaši uzsver savu saikni ar Igoru Lingu, dziesmas “Strautiņš mazs” autoru, kuru viņa sauc par dvēseles radinieku un atbalstu visos dzīves posmos. Šāda radoša saikne, pēc viņas vārdiem, ir vairāk nekā tikai profesionāla sadarbība — tā ir emocionāla un garīga atbalsta sajūta, kas palīdz radīt mūziku, kas tiešām runā cilvēku sirdīs.
Turklāt ceļošanas pieredze ir spēlējusi lomu viņas jaunajā radošajā izpausmē. Liene atzīst, ka dažādu kultūru un cilvēku sastapšana ir piešķīrusi viņas mūzikai dziļumu un raksturu, kas agrāk varbūt nebija tik izteikts. Katrs ceļojums ir kā logs uz jaunu pasauli — un šīs pasaules atspulgs tagad ir sajūtams viņas dziesmās un izpildījumā.
Liene Šomase šodien ir ne tikai talantīga dziedātāja, bet arī iedvesmojoša persona, kas ir pārvērtusi savas dzīves grūtības par spēku un mērķi. Viņas stāsts ir pierādījums tam, ka pat visdziļākā krīze var kļūt par durvīm uz jaunu, skaistu dzīves nodaļu, un ka patiesais mākslinieks atdzimst gan no mūzikas, gan no sirds un gara cīņām.
