Pirms sešiem gadiem pazīstamā latviešu aktrise Rēzija Kalniņa un talantīgais diriģents Ainārs Rubiķis īstenoja savu kvēlāko sapni, radot unikālu kultūras un drāmas telpu, kuru viņi paši ar mīlestību dēvēja par savu sapņu pili. Šī vieta nebija vienkārši teātris vai pasākumu zāle, bet gan īpaša oāze mākslai, dvēselei un brīvai domai, kurā tika ielikts neskaitāms darbs, enerģija un personiskie līdzekļi. Tas bija patvērums daudziem radošiem cilvēkiem un skatītājiem, kuri meklēja ko vairāk par ikdienas rutīnu.
Taču tagad situācija ir krasi mainījusies, radot dziļu pārsteigumu un skumjas sabiedrībā. Uz spilgti sarkanās sienas, kas agrāk lepni vēstīja par radošo garu, vārdu «OratoriO» ir nomainījis pavisam lakonisks, bet skaudrs uzraksts – «Pauze». Šī pēkšņā pārmaiņa ir satricinājusi kultūras vidi, liekot uzdot daudzus jautājumus par iemesliem, kas piespieduši abus māksliniekus spert tik radikālu soli. Cilvēki, kuri gadiem ilgi sekoja līdzi šīs telpas attīstībai un baudīja tās piedāvātos notikumus, tagad palikuši jautājumu priekšā, vai šī pauze nozīmē galīgu punktu vai tomēr cerību uz atgriešanos.
Notikuma atbalss liek aizdomāties par to, cik trausla var būt pat visstabilākā šķietamā radošā iecere. Rēzijas Kalniņas un Aināra Rubiķa radītā pasaule bija kļuvusi par neatņemamu galvaspilsētas kultūras dzīves sastāvdaļu, un ziņa par darbības apturēšanu ir kā auksta duša visiem viņu talanta cienītājiem. Klusums, kas tagad valda šajās telpās, kontrastē ar kādreizējo enerģiju un emociju pārpilnību, ko ik dienas baudīja apmeklētāji.
