Latvijas Nacionālajā teātrī ceturtdienas vakarā valdīja īpaša gaisotne, kurā krustojās gan mākslas baudītāju emocijas, gan patiesas dzīves kaislības. Teātris piedzīvoja ilgi gaidīto koncertuzvedumu “Tikšanās blūzs. Mārtiņam Braunam – 75”, pulcējot kopā sabiedrībā zināmus ļaudis, māksliniekus un kultūras mīļotājus. Viesu vidū uzmanību piesaistīja mūziķis Atis Ieviņš, kurš novembrī pats kāps uz šīs pašas skatuves, lai izpildītu leģendārā komponista Mārtiņa Brauna mūziku. Atzīstot savu sajūsmu par vakara gaisotni, Atis neslēpa prieku par iespēju novērtēt kolēģu sniegumu: “Uz pirmizrādi devos, lai apskatītos Mika Galvanovska sniegumu. Viņš ir ģeniāls.”
Taču ne tikai skatuves māksla un mūzikas ritmi lika piestāt un pievērst uzmanību šim vakaram. Atis uz teātri bija ieradies kopā ar savu mīļoto sievieti – draudzeni Viktoriju Geidu, ar kuru viņš ir kopā jau gandrīz gadu. Pāris, kuru daudzi dēvē par īstiem mīlas balodīšiem, pirms ieiešanas teātra telpās ļāvās kaislīgam un kvēlam skūpstam, pilnībā ignorējot apkārtējo burzmu un fotogrāfu klātbūtni. Šis brīdis apliecināja, ka kaisle un dziļas jūtas starp viņiem nav noplakušas ne par matu, turpinot kvēlot ar tādu pašu spēku kā attiecību pirmajās dienās.
Savulaik Atim Ieviņam bijis tas gods muzicēt kopā ar pašu Mārtiņu Braunu, un, vaicāts, ar ko komponists viņam palicis atmiņā, mūziķis emocionāli iesaucas: “Mīla ir kā uguns!” Šie vārdi izrādās pravietiski, jo Brauna dziesmas nosaukums precīzi raksturo arī to, kas šobrīd notiek paša mūziķa personīgajā dzīvē. Viktorija Geida viņa dzīvē ienāca pagājušajā gadā, kļūstot par gaišu un spēcīgu pagriezienu pēc sāpīgās šķiršanās no bijušās sievas. Šīs jaunās attiecības ir nesušas mieru, sapratni un jaunu radošo elpu.
Drīz abi gatavojas svinēt savu kopdzīves un attiecību gada jubileju, kas ir nozīmīgs pavisam nesen izveidotās savienības mirklis. Atklājot savas laimīgās kopdzīves noslēpumu, Viktorija norāda uz savstarpēju brīvību un cieņu: “Uzskatu, ka attiecību veiksmes faktors slēpjas tajā, ka viens otram ļaujam būt tādam, kāds viņš ir. Nemēģinām pārveidot. Mums kopā ir labi, jo abi arī muzicējam.” Šī garīgā un radošā saskaņa ļauj viņiem saprasties bez vārdiem, veidojot stabilu un harmonisku pamatu nākotnei. Raugoties uz Ata nākamo lielo soli, Viktorija pauž neviltotu atbalstu un siltas jūtas: “Es viņam gribu novēlēt skaistu debiju uz Nacionālā teātra skatuves. Lai Atis to izbauda. Mārtiņš Brauns ir viens no Ata muzikālajiem elkiem, viņš ļoti ciena šī komponista daiļradi.” Savukārt pats Atis ar savu raksturīgo tiešumu un mīlestības pilnu skatienu rezumē attiecību būtni: “Es viņu mīlu. Viņa mani, cerams, arī. Pie tā arī paliksim.”
