Latvijas kultūras un mediju telpu pāršalkusi dziļi sāpīga un skumja ziņa – 84 gadu vecumā 11. septembrī mūžībā devusies izcilā radio žurnāliste, sabiedriskā darbiniece un grāmatu autore Ingrīda Brigita Stroda. Šo smago zaudējumu publiski apstiprinājusi viņas meita Bārbala Simsone, kļūstot par pirmo vēstnesi tam, ka aizgājis cilvēks, kura balss un vārds gadu desmitiem ilgi veidojis Latvijas garīgo identitāti un skanējis neskaitāmās mājās. Kolēģi un laikabiedri steiguši dalīties dziļās piemiņas vārdos, atceroties viņu kā gaišu, enerģisku un sirsnīgu personību. Dzejniece Anna Rancāne paudusi saviļņojumu par aizgājušās dvēseles vienkāršību, savukārt televīzijas leģenda Maija Streiča izteikusi pārliecību, ka viņa tagad debesīs satiksies ar citiem lielajiem radio meistariem. Arī žurnālists Dzintars Tilaks atgādinājis par viņas mūža darbu un sirdceļu.
Savas garās un ražīgās dzīves laikā Ingrīda Stroda piedzīvojusi gan milzīgus profesionālos augstumus, gan dziļus personiskos pārbaudījumus. Viņas liktenis nav bijis rozēm kaisīts – bērnībā viņa augusi bez mammas, bet vēlāk piedzīvojusi vissāpīgāko triecienu, kāds vien var piemeklēt māti, kad traģiskā autoavārijā bojā gāja viņas dēls. Neskatoties uz smagajiem dzīves triecieniem, viņa dāsni dalījusies gaismā ar savu tautu. Desmit gadu garumā Ingrīda ar neatslābstošu mīlestību veidoja leģendāro kultūrvides programmu «Tēvu laipa šaizemē», kas savienoja pagātni ar tagadni. Vēlāk viņas kompetenci un valstisko domāšanu novērtēja, ievēlot Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē, un viņa atstājusi paliekošas pēdas arī literatūrā, sarakstot grāmatu par aktrisi Lidiju Pupuri ar nosaukumu «Lida. Citādā».
Pavisam nesen, šovasar, kad Ingrīda svinēja savu 84. dzimšanas dienu, viņa sniedza savu pēdējo atklāto un emocionālo interviju žurnālam «Ievas Stāsti». Tajā viņa atzinās, ka lielāko daļu sava mūža ir veltījusi darbam, cerot, ka vecumdienās varēs pievērsties novārtā atliktajām lietām, taču spēki izsīkuši. Viņa atklāti runāja par to, ka nav saņēmusi pietiekami daudz personīgās mīlestības, taču to ar uzviju saņēmusi no savas tautas, strādājot sirdsdarbu. Tagad šis dzīves gājums ir noslēdzies, atstājot neizdzēšamas pēdas visu to cilvēku sirdīs, kuri pazina viņas unikālo un silto balsi.
