Bijušais Latvijas premjerministrs Valdis Birkavs, atzīmējot savu 84. dzimšanas dienu, pierāda, ka pat laikā, kad veselības izaicinājumi un straujš redzes zudums mēģina aptumšot ikdienu, īstas krāsas un dzīvesprieku spēj saglabāt mīļotais cilvēks blakus. Pirms diviem gadu desmitiem viņa dzīvē ienāca Marina, kuras toreiz tik drosmīgā, patiesi nekaunīgā replika spēja vienā mirklī iekarot pieredzējušā politiķa sirdi, aizsākot neparastu un ciešu savienību.
Pāris joprojām aktīvi piedalās sabiedriskajā dzīvē, apmeklējot dažādus pasākumus, lai gan pats Valdis neslēpj, ka labprātāk izvēlas šaurāku un pārskatāmāku loku. Savulaik studiju gados izveidotā dzīves devīze – vērot, domāt, organizēt un kustēties – politiķim joprojām kalpo par pamatu, taču redzes pasliktināšanās dēļ lielas kompānijas ir kļuvušas par apgrūtinājumu. Viņš spēj saskatīt vien cilvēku kontūras un vispārējas aprises, tāpēc ciešs un drošs pavadonis sabiedrībā ir kļuvis par absolūtu nepieciešamību.
Valdis ar smaidu un dziļu cieņu dēvē Marinu par savu personīgo nomenklatoru, atsaucoties uz seno romiešu tradīciju, kur patrīcietim vienmēr bija blakus zinošs cilvēks, kas spēj paskaidrot apkārtējo sejas un vārdus. Ja pazīstami cilvēki sarunas sākumā nosauc sevi, situācija atvieglojas, taču pretējā gadījumā Marina vienmēr ir klāt, lai diskrēti pateiktu priekšā, kas slēpjas aiz silueta. Šāda sabiedrība nodrošina drošības sajūtu un ļauj baudīt pasākumus bez lieka stresa.
Pats politiķis neslēpj arī starptautiskus pienākumus, joprojām esot Madrides kluba biedrs un apmeklējot ģenerālās asamblejas. Tā kā organizācija pati sedz gan Valda, gan viņa pavadones Marinas ceļa izdevumus, viņi kopā turpina aktīvu gaitciju pasaulē, pierādot, ka pat dziļas personiskas pārmaiņas nespēj apturēt dinamisku garu. Dzīves uztverē Valdis vadās pēc principiem, ko savulaik mācīja viņa jahtas kapteinis Egons Stieģelis, atgādinot, ka nesteidzīga un pārdomāta vides baudīšana bieži sniedz daudz vairāk nekā bezmērķīga skriešana pilsētas kņadā.
