Agrā, dzestri pelēkā pirmdienas rīta stundā, kad lielākā daļa valsts iedzīvotāju vēl tikai lēni mostas un cenšas noskaņoties gaidāmajai darba nedēļai, Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs jau atradās uz kājām un televīzijas studijā gatavojās kārtējam saspringtajam ēteram. Tomēr ikdienas steigas, nopietno valsts lietu un strikto protokolu pārņemtajā gaisotnē norisinājās kāds pagalam neparasts, neticami sirsnīgs un cilvēciski aizkustinošs mirklis, kas acumirklī lika atplaukt smaidā visiem klātesošajiem. Priekškaram paužot spilgto prožektoru gaismu, studijas grimētavā starp pūderu otām un spoguļiem prezidents sastapa kādu īpašu, neaprakstāmi mīlīgu un ārkārtīgi gudru paziņu, kurš uzreiz piesaistīja absolūti visu uzmanību.
Šajā agrīnajā stundā, gatavojoties saspringtajai intervijai populārajā rīta raidījumā TV3 “900 sekundes”, Edgaram Rinkēvičam līdzās atradās nevis ierastie padomnieki vai apsardzes dienesta darbinieki, bet gan četrkājainais mīlulis vārdā Salātiņš. Kamēr vizāžiste Ineta profesionāli un rūpīgi veica pēdējos triepienus, gatavojot valsts pirmo personu kameras gaismām, prezidents kopā ar savu pūkaino biedru pacietīgi gaidīja izšķirošo momentu. Par šo gaisotni un piemīlīgo aizkulšu ainu valsts vadītājs ar sev piemītošo dzēlīgi dzirkstošo humoru pats personīgi paziņoja sociālajos tīklos, ierakstot atklātu un ļoti sirsnīgu vēstījumu: «Ineta grimē, mēs ar Salātiņu gatavojamies TV3 900 sekundēm, abi esam miegaini, bet turēsimies.» Viņš arī aicināja visus atbalstītājus un skatītājus obligāti pieslēgties ēteram pulksten astoņos rītā, lai pašas acīm novērtētu kopīgā darba rezultātu un abu gatavību atbildīgajam raidījumam.
Kā izrādās, šī nepavisam nebija pirmā reize, kad Edgars Rinkēvičs aci pret aci satiekas ar šo apburošo četrkājaino skaistuli. Viņu pirmā iepazīšanās norisinājās jau krietni agrāk – vēl maija mēnesī, kad prezidents tāpat viesojās rīta raidījumā un grimētavā pirmo reizi krustoja ceļus ar Salātiņu. Jau tolaik starp abiem izveidojās manāma un ļoti dzīva saikne, tāpēc šajā pirmdienā viņi sarunājās jau kā senatnīgi, labi paziņas, kuriem nav nepieciešami lieki ievadi. Prezidents nekad nav slēpis, ka uzskata Salātiņu par nepārspējamu un ārkārtīgi izcilu sarunbiedru, kurš spēj uzklausīt pat vissarežģītākos jautājumus. Vēl pavasarī, daloties ar iepriekšējās tikšanās emocijām, prezidents sociālajos tīklos ar pamatīgu devu pašironijas rakstīja: «Ar Salātiņu pārrunājām iekšpolitisko un starptautisko stāvokli. Neesam priecīgi.» Šāds sirsnīgs atgadījums kārtējo reizi pierāda, ka pat visaugstākā līmeņa amatpersonu ikdienā atrodamas patiesas, silta humora pilnas un cilvēciskas epizodes.
