Dzejnieks un ierakstu kompānijas MicRec dibinātājs Guntars Račs nekad nav slēpis savu pārliecību par to, ka viņam dzīvē ir pamatīgi paveicies. Kamēr citi rada un meklē savu ceļu pie klausītāja, pie viņa durvīm pēc jauniem dzejoļiem stāv vesela rinda. Viņš atklāti dalās pārdomās par savu radošo procesu, karjeras pirmsākumiem un to, kur tieši viņš iegulda lielāko daļu savas nopelnītās naudas.
Viss sākās 1998. gadā radošajā nometnē “Aicinājums”, kur leģendārais Imants Ziedonis vērtēja jaunos talantus. Ziedonis, izlasot Guntara dzejoļu kladīti, kļuva par pirmo lielo autoritāti, kurš pateica izšķirošos vārdus: “Jā, ir daudzi labi, bet viens no jums ir tāds gatavāks.” Tieši tajā brīdī notika tas nepieciešamais klikšķis, kas ļāva Guntaram noticēt saviem spēkiem. Viņš pat atceras savu tolaik “gatavo” dzejoli “Elementāri”, kuru Ziedonis izcēla un citēja kā piemēru. Šī atzinība pavēra durvis, taču vienlaikus nesa līdzi arī rūgtumu – skaudību no dažu draugu puses, kas dzejniekam bija sāpīgs pārbaudījums.
Guntars uzsver, ka dzejas rakstīšana viņam ir īsta profesija, nevis romantisks sapnis ar bereti galvā jūras krastā. Viņš atzīst, ka nereti jūt akadēmiskās izglītības trūkumu, tāpēc bieži izvēlas rakstīt četrrindes. Tas ir tehnisks risinājums, lai ideju varētu novest līdz galam, neieslīgstot pārāk garos un mokošos meklējumos.
Attiecībā uz dziesmu tekstu tapšanu, Guntars vairs nestrādā kā agrāk, kad ar Ainaru Virgu dziesmas radīja kopā. Mūsdienās viss notiek citādi – mūziķi sūta melodijas vai pat tikai bītus, uz kuriem viņam jāuzbur stāsts. Viņš pat ir kļuvis par meistaru tajā, kā “uzminēt” komponista iecerēto noskaņu vēl pirms dziesmas pabeigšanas. Tomēr viņš ir arī stingrs: ja komponists nespēj paskaidrot, kas dziedās un vai dziesma tiks ierakstīta, dzejnieks sadarbību atsakās uzsākt. Viņš nav gatavs dāvināt savu darbu nezināmam liktenim.
Sarunā Guntars atklāti atklāj arī savu privāto laimi. Viņš ir precējies ar pirmo Latvijas skaistumkaralieni Sintiju Jenerte. Uz jautājumu, kā viņam izdevās iekarot tik žilbinošas sievietes sirdi, viņš atbild pavisam vienkārši – ar neviltotu interesi par to, kā viņai patiešām klājas. Tas bija kas tāds, ko Sintija nebija dzirdējusi gadiem ilgi.
Lielāko daļu sava brīvā laika un arī prāvu naudas summu ģimene iegulda meitas Odrijas nākotnē, kura jau kopš piecu gadu vecuma nopietni nodarbojas ar tenisu. Guntars atzīst, ka šis sporta veids ir kļuvis par viņa paša hobiju, un viņš nebaidās atklāt – tenisa pasaulē ieguldījumi ir milzīgi. Viņš pat brīdina citus vecākus, ka teniss nav tikai smuka kleita un raketes, bet gan ārkārtīgi dārgs un nogurdinošs process, kuram jābūt gataviem.
Noslēdzot sarunu par profesionālajiem pienākumiem, Guntars atklāj, ka nav pasargāts no manipulācijām televīzijas projektos. Viņš stāsta, ka dalībnieku tuvinieki bieži vien mēģina viņu ietekmēt, cenšoties izkārtot pozitīvākus vērtējumus. Dzejnieks ir kategorisks: ikviena šāda mēģinājuma gadījumā viņa reakcija ir tieši pretēja gaidītajai, tāpēc viņš visiem iesaka pat necensties ietekmēt viņa profesionālo viedokli.
