Latvijas kultūrtelpu un kino mīļotājus sasniegusi sēru vēsts – 85 gadu vecumā mūžības ceļos aizsaukts izcilais latviešu kinoaktieris Pauls Butkēvičs. Šī ziņa kā zibens spēriens ir satriekusi ikvienu, kurš uzauga ar viņa spilgto un talantīgo sniegumu uz lielajiem ekrāniem. Aktiera aiziešanu ir oficiāli apstiprinājuši viņa piederīgie, kas šajā smagajā brīdī saskaras ar neizmērojamu zaudējumu un sēru smagumu.
Pauls Butkēvičs bija mākslinieks ar vērienīgu biogrāfiju. Viņa radošajā pūrā sakrātas aptuveni 150 lomas, no kurām katra ir bijusi kā neliels, bet būtisks akmens Latvijas kino vēstures pamatos. Visslavenākais tēls, kuru aktieris iedzīvināja ar neaprakstāmu harismu, neapšaubāmi ir kinolentē Četri balti krekli jeb Elpojiet dziļi. Viņa spēja iejusties tēlos un radīt patiesas emocijas aizkustināja paaudžu paaudzes, padarot viņu par vienu no atpazīstamākajiem un cienījamākajiem sava laika aktieriem.
Pauls Butkēvičs dzimis 1940. gada 8. augustā Rīgā, kur arī aizsākās viņa ceļš pretī slavas virsotnēm. Kinematogrāfa pasaulē viņš ienāca 1963. gadā, un kopš tā laika viņa talants sniedzās tālu pāri Latvijas robežām. Aktieris filmējās ne tikai vietējos projektos, bet arī ieguva starptautisku atzinību, demonstrējot savu meistarību Dānijā, Zviedrijā, Vācijā, Polijā, Krievijā un pat tālajā Indijā. Šis plašais darba ģeogrāfijas spektrs tikai apliecina viņa kā profesionāļa spējas un personības magnētismu.
Privātajā dzīvē Pauls Butkēvičs bija saistīts ar kostīmu mākslinieci un ilggadējo Latvijas Televīzijas darbinieci Zintu Jansoni. Viņu dzīves ceļš bija savijies kopā, radot savu miera ostu Daudzeses pagasta Rudzīšos, kur aktieris pavadīja savas dzīves skaistākos brīžus. Tomēr dzīve mēdz būt nežēlīga, un sēru vēstis nešķiro. Mākslinieka meita, zobārste Alena Butkeviča, vēl nesen dalījās ar visai sabiedrībai sāpīgu ziņu no Jēkabpils slimnīcas, atklājot, cik trausla ir cilvēka dzīvība. Viņas emocionālais ieraksts sociālajos tīklos, kurā viņa pauda cerību uz kopīgu laiku šai saulē, tagad skan kā pēdējais, sirdi plosošs atvadu sveiciens savam mīļajam tēvam. Šis zaudējums ir ne tikai ģimenes sāpe, bet visas Latvijas kino kopienas zaudējums, kuru mēs atcerēsimies vēl ilgi caur viņa atstāto mantojumu.
