Akvelīna Līvmane, ilgi mīlēta un cienīta Latvijas aktrise, šoziem piedzīvo negaidītu, emocionāli piesātinātu un ilgi lolotu radošu pavērsienu – viņa pirmo reizi savā mūžā uzstājās Latvijas Nacionālā teātra skatuves zālē, vietā, kur viņa vēl nekad nav spēlējusi, lai gan teātra pasaulē pazīstama jau gadu desmitiem. Trīs gadus pēc aiziešanas no Dailes teātra, no kurienes viņa aizgāja, lai turpinātu savu dzīvi un personīgās intereses, Līvmane atgriežas uz skatuves dramatiskā lomā izrādē “Kad atkal būsim jauni”, ko iestudējis režisors Rolands Atkočūns.
Pagājušajā nedēļā notikušajā pirmizrādē viņa iedzīvināja Almas lomu, un šis notikums bija daudz vairāk nekā tikai jauns amats – tas bija atgriešanās savā sirdī. Lai gan Nacionālais teātris Akvelīnai vienmēr šķitis kā mītiska, nedaudz nesasniedzama iestāde, jau pirms izrādes viņa sajuta siltumu un pazīstamības auru, teikusi, ka šī vieta viņai atgādina “labo, veco Daili”. Līvmane stāsta par sajūtām, saspēli ar jaunajiem kolēģiem un to, ka aktieru ģildē visi viens otru pazīst – gan pēc vārda, gan pēc paveiktā darba.
Atklājot savas iekšējās pārdomas par to, kāpēc nolēmusi pieņemt aicinājumu spēlēt šajā iestudējumā, viņa saka, ka neskatoties uz ilgo pauzi no lielajām skatuvēm, viņas daba nav pazudusi un vēlme mesties radošajā procesā ir nemainīga. Režisors Atkočūns, kurš Akvelīnu iepazina Dailes teātrī, aicināja viņu uz šo lomu pēc kopīgas darba pieredzes no iepriekšējām izrādēm, un, kā pati Līvmane saka, zvaigznes šajā gadījumā bija labvēlīgas – šāda iespēja esot “astotais pasaules brīnums”.
Lai gan daudzi varētu gaidīt, ka liela teātra skatuve kā Nacionālais teātris prasa nopietnu atdevi un koncentrēšanos, Akvelīna raksturo šo pieredzi kā siltu un cilvēcīgu. Viņa dalās sajūtās, ka teātris ir vieta ar vecu, spēcīgu garu – vieta, kur smalka aura mijas ar emocionālu dziļumu un radošu piepildījumu. Līgmanei šī pieredze ir ne tikai profesionāls triumfs, bet arī personisks pārdzīvojums, kas paplašina viņas radošo un dzīves skatījumu.
Paralēli teātra darbam Akvelīna jau vairāk nekā 20 gadus pievēršas astronomiskas, garīgas un pašizziņas jomai – viņas pamatnodarbošanās ir saistīta ar astroloģijas kalendāru “Garam. Dvēselei. Miesai.”, kurā viņa iegulda ne mazāku kaislību un laiku nekā savos teātra darbos. Pēc pirmizrādes viņa atklāj, ka atgriezīsies pie saviem astroloģijas projektiem, turpinot darbu pie projekta pie sava datora.
Sabiedrība un fani nevar nedomāt par aktrises dzīvessparu – cienījamos gados viņa izskatās lieliski, rūpējas par savu veselību un dzīves kvalitāti, pastāstot, ka viņas ikdienas ritms balstās uz Mēness kalendāru, uzmanīgu pārtikas izvēli un elpošanas vingrinājumiem, kas palīdz mazināt stresu un saglabāt iekšējo līdzsvaru. Šī ir sieviete, kas turpina iedvesmot un pārsteigt – ne tikai ar savām radošajām lomām, bet arī ar dzīves gudrību un spēku, ko viņa izstaro savā jaunajā radošajā posmā.
