Mūsu mīļā Lolita Cauka svin 80 gadu jubileju un atzīstas ka gaida tikai vienu īpašu notikumu

Leģendārā Latvijas Nacionālā teātra zvaigzne un neaizmirstamā filmas Vella kalpi varone Lolita Cauka šodien, 6. aprīlī, atzīmē savu 80. dzimšanas dienu. Šis ir brīdis, kad visa Latvija vēlas paklanīties aktrises talanta priekšā, taču pati gaviļniece pret savu apaļo jubileju izturas ar apbrīnojamu mieru un sev raksturīgo, nedaudz rēno dzīves gudrību. Viņa nav no tām dāmām, kas kārotu pēc skaļām ovācijām, gariem tostiem vai pārpildītām svinību zālēm ar klātiem galdiem un simtiem viesu. Tas vienkārši nav viņas stilā. Tā vietā māksliniece izvēlas klusumu, mieru un siltu, patiesu kopā būšanu ar pašiem tuvākajiem cilvēkiem.
Mans liktenis man pašai ir mīkla. Saruna ar jubilāri – aktrisi Lolitu Cauku  / Raksts

Lolita atklāti atzīst, ka nekad nav tīkojusi pēc pārlieku lielas uzmanības savai personībai. Viņa nekad nav sūtījusi ielūgumus ar pompozu tekstu, aicinot nākt un viņu godināt. Tomēr pārsteigumi aktrisei patīk, un atmiņās vēl joprojām spilgti dzīvo notikumi pirms desmit gadiem. Toreiz, 70. jubilejā, kolēģi viņai sarīkoja kaut ko patiesi neaizmirstamu un traku. Agri no rīta Lolita kā parasti iekāpa tramvajā, lai dotos uz darbu teātrī, taču pēkšņi tajā pašā vagonā iebrāzās viņas mīļie kolēģi. Skanēja dziesmas, sākās jautras dejas turpat tramvaja ejā, un jubilāre tika ierauta negaidītā svētku virpulī. Tas bija brīdis, kas pierādīja — mīlestība pret viņu ir neizmērojama.

Tajā pašā vakarā pirms desmit gadiem uz Lielās skatuves pēdējo reizi tika spēlēta izrāde Osedžas zeme, kurā Lolita spīdēja galvenajā — Violetas — lomā. Tas, cik aizkustinoši un skaisti kolēģi viņu sveica pēc priekškara krišanas, aktrisei palicis sirdī kā viens no dārgākajiem mirkļiem. Tagad, atskatoties uz pagātni, viņa smejas, ka neko tik grandiozu vairs negribētu piedzīvot, jo šobrīd augstāk par visu vērtē savu brīvību.
Teātra garša. Sarunājas Lolita Cauka un Gatis Maliks / Radioteātris / /  Latvijas Radio

Pirms vairākiem gadiem Lolita pieņēma drosmīgu lēmumu aiziet no teātra štata. Viņa vēlējās izbaudīt to, par ko sen bija sapņojusi — tiesības pašai noteikt savu laiku. Šobrīd viņa bauda lielo privilēģiju pateikt nē. Lai gan viņai joprojām tiek piedāvātas interesantas un vilinošas lomas, aktrise šajā jautājumā ir nelokāma. Viņa uzskata, ka viņas laiks uz skatuves ir godam beidzies un ir pienācis laiks nodoties citām dzīves baudām. Šogad vēl pēdējo reizi skatītājus priecēs režisores Indras Rogas iestudējums, kurā piedalās māksliniece, un ar to viņas aktīvās gaitas prožektoru gaismā noslēgsies.

Sarunās Lolita Cauka joprojām pārsteidz ar savu leģendāro melno humoru. Kad viņai jautā, ko viņa savā vecumā vēl gaida no dzīves, aktrise sāk aizgūtnēm smieties. Ar sev piemītošo tiešumu viņa atbild, ka atliek vien gaidīt brīdi, kad atvērsies mūžības vārti. Un, lai nu ko, bet to viņa sagaidīs tāpat kā mēs visi. Šāda drosme pajokot par neizbēgamo tikai vēlreiz apliecina viņas stipro garu. Šodien viņa vienkārši vēlas smaidus — tos patiesos, ko sniedz tuvinieku klātbūtne un apziņa, ka nodzīvots skaists, piepildīts un godīgs mūžs.

Videos from internet