Latvijas kamaniņu sporta varone Elīna Ieva Bota pēc Milānas‑Kortīnas olimpiskajām spēlēm deviņu minūšu laikā kļuva par vienu no visu laiku spožākajiem Latvijas sportistiem. Viņas sudraba medaļa, kuru viņa turēja kaklā, ne tikai nodrošināja valstij pirmo godalgu šajās spēlēs, bet arī izcēla viņu kā pirmo sievieti neatkarīgās Latvijas vēsturē, kas kamaniņu vieniniekos iekļuvusi olimpisko godalgu saņēmēju pulkā. Viņas vārdi raidījumā “900 sekundes” liecināja par emocionālu ceļu no treniņiem līdz medaļai, kur svinīgajā sagaidīšanā mājās viņa spēra pirmos soļus starp simtiem fanātu, ģimenes un bērnu, kuri stāvēja aukstumā, lai tikai viņu sveiktu.
Sacensību dienā Bota atzina, ka viņa jutās mierīgi, apzinoties savu spēku un ticību pašai sev. “Mierīgums un stabilitāte katrā braucienā bija izšķiroši,” viņa teica, atskatoties uz četriem nobraucieniem, kur katrs bija kā jauns satraukuma vilnis. Lai gan Vācijas sportiste, kas bija konkurentes priekšā, tehniski pārspēja viņu, kļūda startā deva Botai unikālu iespēju, kuru viņa izmantot nebija gatava palaist garām.
Elīna Ieva atzina, ka viņai nebija žēl sudraba medaļas – gluži pretēji. Viņas sacītie vārdi, ka tas, kas ir viņas kaklā, ir viņas zelts, atklāj dzīvu sacensību sāgas būtību un to, cik ļoti katra medaļa sportistiem nozīmē. Pēc sacensībām viņa saņēma emocionālu atbalstu gan no līdzjutējiem, gan no ģimenes locekļiem un īpaši no sava vīra Mārtiņa Bota, kurš arī startēja divnieku sacensībās. Viņas atbalsta emocijas bija tik spēcīgas, ka reizēm tās pārsniedza pašu sacensību satraukumu.
Sagaidīšanas ceremonija Rīgas lidostā un vēlāk Siguldā pārvērtās par īstu svētku mirkli, kur cilvēki ar lepnumu dzirdēja stāstus par Latvijas sporta sasniegumiem un dalījās savās cerībās par nākotnes iespējām. Bota arī atklāja, ka, ilgtermiņā domājot, viņa turpinās cīnīties un attīstīties, jo olimpiskā zelts vēl var kļūt par realitāti nākamajās spēlēs.
Elīna Ieva arī dalījās pārdomās par to, cik svarīgi ir trenēties un turpināt attīstīt savas prasmes, jo pat ceturtās vietas pasaules līmenī ir neatsverams solis uz priekšu. Viņas ceļš atpakaļ uz ikdienu iekļauj ne tikai sporta treniņus, bet arī studiju turpināšanu un personīgo attīstību, pierādot, ka pat sporta varoņiem ir daudz vairāk, ko dot savai dzīvei ārpus sacensībām.
