Pasauli un Latvijas sabiedrību ir satricinājusi ziņa par leģendārā miljardiera Grigorija Lučanska došanās mūžībā 81 gada vecumā. Viņa tuvs draugs, pazīstamais uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš atklāti un bez liekām ilūzijām apstiprinājis skaudro patiesību, ka pēdējos gados viņa ilggadējais domubiedrs veselības ziņā bijis jau krietni novājināts. Sāpīgais notikums risinājies Vīnes slimnīcā, kur 20. oktobrī izdzisa ievērojamā miljonāra dzīves pavediens, atstājot dziļu tukšumu un neizdzēšamas atmiņas visu viņa laikabiedru sirdīs.
Notikumu gaita izvērtusies emocionāli smaga visiem iesaistītajiem. Jau nākamajā vakarā pēc traģiskās ziņas saņemšanas tuvākie draugi lidostā sagaidījuši Grigorija Lučanska pīšļus, lai nodrošinātu cieņpilnu atgriešanos mājvietā. Saskaņā ar plānoto kārtību, atvadīšanās ceremonija no ietekmīgā miljardiera notiek Rīgā, Ebreju kapos, savukārt viņa pieminēšana un piemiņas godināšana pulcēs laikabiedrus īpašā vietā — Hanzas peronā. Jūlijs Krūmiņš neslēpj savas dziļās skumjas, norādot, ka šis zaudējums ir milzīgs trieciens gan viņam personīgi, gan visai valstij kopumā. Viņš uzsver, ka dzīves laikā, neskatoties uz vairāk nekā astoņdesmit gadu laikā piedzīvoto, citu tik intelektuāli apdāvinātu un unikālu personību viņam nav gadījies sastapt. Īpaši dziļi atmiņā palikuši aizvadītie Jāņi, kur Grigorijs vēl viesojies pie viņa, lai gan jau toreiz nebija liels līksmotājs, bet gan vīrs ar dziļu iekšējo pasauli.
Grigorija Lučanska dzīvesstāsts ir neticami spilgts un līdzinās aizraujošam kinematogrāfiskam romānam, kas pilns strauju pavērsienu. Dzimis Taškentā, viņš padomju gados sakņoja savu dzīvi Latvijā. Pēc Maskavas Tērauda un sakausējumu institūta sekmīgas absolvēšanas jaunais speciālists tika nosūtīts uz Latvijas PSR, kur jau 1974. gadā ieņēma augstu un atbildīgu amatu — kļuva par Latvijas Valsts universitātes prorektoru administratīvi saimnieciskajos jautājumos. Jau tajā posmā viņš izrādīja izteiktu uzņēmēja tvērienu, kas vēlāk, 1982. gadā, noveda pie dramatiskiem pavērsieniem — Lučandra aresta un piespriestā septiņu gadu cietumsoda par it kā pastrādātu sociālistiskā īpašuma piesavināšanos 2564 rubļu apmērā. Tomēr liktenis viņam deva jaunu iespēju, un pēc atbrīvošanas 1985. gadā viņš tika iesaistīts tautsaimniecības būvēs.
Leģendārā agrofirmas «Ādaži» vadītājs Alberts Kauls toreiz saskatīja viņa potenciālu un uzaicināja kļūt par savu vietni. Kad 1989. gadā Latviju apmeklēja Mihails Gorbačovs, augstajam viesim tika demonstrēti agrofirmas sasniegumi, un Gorbačovs personīgi atļāva uzņēmumam izvērst ekonomisko darbību ārvalstīs. Izmantojot šo iespēju, Lučanskis dibināja PSRS pirmo nevalstisko ārējās tirdzniecības uzņēmumu «Ādaži Impex», kura gada apgrozījums jau pēc gada sasniedza grandiozus 50 miljonus ASV dolāru. Ambīcijām augot, 1990. gadā Austrijā tika dibināts uzņēmums «Nordex», kas kļuva par pirmo rietumvalstu struktūru ar padomju kapitāla līdzdalību un pavēra ceļu neticamai bagātībai. Runā, ka viņš savulaik pat iekļauts Ginesa rekordu grāmatā kā cilvēks, kurš Eiropā spējis visātrāk nopelnīt savu miljonu kapitālu. Tagad šai raibajai un grandiozajai ērai ir pielikts galīgs punkts.
