Pazīstamā dzejniece un spilgtā šova “Slavenības. Bez filtra” zvaigzne Magone Liedeskalna šobrīd atrodas krustcelēs, kur katrs solis prasa smagus lēmumus un rēķināšanos ar skarbo realitāti. Viņas lielākais sapnis par jaunu un siltu mājokli saskaras ar finansiālām sienām, kas liek pārvērtēt katru nākamo soli. Sākotnēji iecerētā moduļu māja izrādījusies krietni par dārgu, un Magone ar smagu sirdi spiesta atzīt, ka vismaz pagaidām šāda greznība viņai nav pa kabatai. Taču radoša sieviete padoties negrasās, un palīdzības roka nāk no viņas labas draudzenes Sandras, kura iesaka apsvērt tā dēvēto “angļu namiņu” jeb pārvietojamo māju iegādi. Šī alternatīva varētu izmaksāt gandrīz četras reizes lētāk, taču arī šim solim nepieciešams drošs pamats un skaidrs finansējuma plāns, kas liek dzejniecei lauzīt galvu par naudas avotiem.
Bankas sliekšņus Magone pagaidām vēl nav devusies mīt, jo viņas pirmais uzdevums ir skaidri saprast savas vēlmes – kādu īsti mājokli viņa vēlas un cik precīzi tas izmaksās. Paralēli tam dzejniece lolo ambiciozu ieceri vērsties Lauku atbalsta dienestā ar savu projektu. Ja izdotos saņemt valsts vai Eiropas atbalstu, viņa savā īpašumā Gulbenes novadā varētu ne tikai iekārtot dzīvi, bet arī rīkot krāšņus dzejas pasākumus un pulcēt plašāku sabiedrību, uzņemot savā zemē un pagalmā retrītu dalībniekus. Viņa pati pārliecinoši teic, ka ir sabiedrībā zināms cilvēks, kurš spēj pulcēt domubiedrus, tomēr birokrātija un projektu saskaņošana prasa dārgo laiku. Laika apstākļi un kalendārs spiež pie sienas, jo jaunu un siltu mājokli Magone grib iegūt jau līdz pirmajam salam un ziemas bargajiem mēnešiem. Pretējā gadījumā viņu gaida drūma un sala pilna ziema pašreizējā mājoklī, par ko viņa ar zināmu pašironiju un rūgtumu pajoko, sakot, ka nāksies vilkt piecus vai desmit deķus un galvā likt tradicionālo pižiku. Lai gan viņa cenšas izklausīties jautri, pašai skaidrs, ka tas ir gaužām bēdīgs un nepanesams risinājums.
Kad draudzene Sandra ierosina apsvērt domu par aizdevumu prasīšanu mātei, Magones nostāja kļūst stingra un noraidīgu emociju pilna. Viņa atklāti atzīst, ka prasīt naudu privātpersonai un tuviniekam ir tizli un gaužām stulbi, jo viņai piemīt dziļa iekšēja nepatika būt kādam personīgi parādā. Banka ir cita lieta – tur viss ir oficiāli un saprotami, bet ģimenes attiecības viņa nevēlas jaukt ar finanšu saistībām. Tomēr, ja visi striķi trūkst un situācija kļūs bezizejas, viņa pieļauj iespēju apspriest ar māti vismaz galvojuma iespēju bankai, zinot, ka mamma savulaik pratusi veiksmīgi tikt galā ar lieliem kredītiem un tos pilnībā atmaksāt. Cerību stariņš parādās brīdī, kad uzzināms pārvietojamās mājas aptuvenais izcenojums – robežās no 30 līdz 35 tūkstošiem eiro. Šī summa Magonei atnes ilgi gaidīto atvieglojumu un vieglumu sirdī, liekot noticēt, ka varbūt tomēr viss izdosies. Tagad viņas skatiens vērsts uz banku kabinetiem, kur jāsaprot reālās iespējas iegūt nepieciešamo atbalstu.
