Sirdssāpes un klusēšanas siena – tā šobrīd varētu raksturot to, kas norisinās populārās realitātes šova dalībnieces Agritas Bindres ģimenē. Kamēr televīzijas ekrānos viņa rāda savu ikdienu, aizkulisēs valdījis krietni drūmāks noskaņojums. Agrita ir atklāta – viņas un ģimenes tuvāko sieviešu, mammas un māsas, starpā ir iestājies neizprotams un sasalis aukstums, kas nospiež sirdi un neliek mieru pat klusajos vakaros.
Viss vairs nav kā agrāk. Atceroties siltākos laikus, kad ģimenes svētki, kopīgi izbraucieni un sirsnīgas sarunas bija pašsaprotama ikdiena, Agritai kļūst grūti aptvert pašreizējo distancētību. Viņa neslēpj, ka ilgu laiku pat nav līdz galam apzinājusies situācijas nopietnību, taču, laikam ritot, apziņa, ka asinsradinieki pēkšņi kļuvuši par svešiniekiem, liek viņai uzdot sev sāpīgus jautājumus. Agrita ir mēģinājusi spert soļus pretī izlīgumam, taču katrs mēģinājums atduras pret nesapratnes sienu.
Viņa atzīst, ka pēc aizbraukšanas no mammas mājām, viņa uz Iecavu devās bez jebkāda naida vai ļauna prāta. Tieši pretēji – viņa atstāja aiz sevis, kā pati saka, pusatvērtas durvis. Agrita cerēja, ka emocijām noplokot, konflikts izgaisīs un attiecības izdosies sakārtot. Tomēr realitāte izrādījās krietni skarbāka, nekā viņa cerēja. Iespējams, pārāk ātri vai negaidīti, taču komunikācija ir apsīkusi pilnībā.
Visvairāk Agritu mulsina tas, ka no otrpus frontes līnijas nav dzirdams pat tik vienkāršs jautājums kā «kā jums iet?». Šī vienaldzība pret viņas un bērnu ikdienu, sajūtām un pārdzīvojumiem ir tā, kas sāp visvairāk. Agrita uzskata, ka dzīvē viss ir jārisina – pat ja nākas ko izkliegt, tas vienmēr būs labāk nekā noslēgties aiz klusēšanas mūra. Viņa vienmēr ir bijusi par atklātību, par to, ka jāizrunājas līdz galam, lai nevienam nepaliktu aizvainojuma sirdī.
Uz situāciju savu skatījumu pauž arī Agritas pilngadīgā meita Estere, kuras vērojumi ir skarbi un trāpīgi. Viņa secina – ja otra puse nevēlas redzēt un dzirdēt, tad uzbāzties nav jēgas. Šī izpratne par to, ka neviens nav spiests komunicēt, ja pats to nevēlas, Agritai ir smaga, tomēr viņa sāk to pieņemt. Šoreiz izlēmusi rīkoties citādi, Agrita ir nolēmusi pārtraukt jebkādu iniciatīvu no savas puses. Viņa vairs nespers pirmo soli, ļaujot mammai un māsai pašām izlemt, vai viņas saskata vērtību ģimenes saišu atjaunošanā. Tas ir smags, bet nepieciešams lēmums, lai pasargātu sevi no liekām cerībām un vēl lielākas vilšanās, cerot, ka varbūt klusums beidzot liks aizdomāties arī otrai pusei.
