Pirmais neatkarīgās Latvijas ziemas olimpisko spēļu medaļnieks, leģendārais kamaniņu braucējs un treneris Mārtiņš Rubenis nesen atzīmēja savu 48. dzimšanas dienu un sniedza dziļu, atklātu interviju žurnālam «Annas Psiholoģija», kurā dalījās pārdomās par garīgām vērtībām un naudas lomu mūsdienu pasaulē. Sportists norāda, ka daudzas mūsdienu garīgās mācības ir kļuvušas par banālu modes lietu, un tur, kur noteikumus sāk diktēt mode, nekavējoties iejaucas arī nauda, galu galā pilnībā iznīcinot pašas mācības patieso būtību. Viņa uzmanību un cieņu ir izpelnījusies senā faluņgun mācība, jo tā ir reta izņēmuma situācija, kurā pats skolotājs skaidri un nepārprotami noteicis, ka par zināšanu nodošanu un otra mācīšanu nedrīkst ņemt naudu, jo tas nav bizness.
Skaidrojot faluņgun būtību, Rubenis atgādina, ka tā ir sena tradīcija, kura agrāk tika nodota mutiski tieši no skolotāja savam māceklim, līdz 1992. gadā meistars Li Hundži sāka par to runāt publiski, reaģējot uz drūmajām norisēm Ķīnā, kur komunistiskā ideoloģija burtiski sagrieza cilvēku prātus kājām gaisā. Viņaprāt, tajā laikā bija zuduši jebkādi morāles kritēriji, kas ļautu cilvēkam saprast, kā vispār pastāvēt un saglabāt cilvēcību, jo brīdī, kad cilvēks zaudē saikni ar dievišķo, viņš neizbēgami zaudē arī sirdsapziņu, pakļaujot visu tikai aukstam materiālismam, naudas varai un agresijai, pārvēršot pašu cilvēku par bezjēdzīgu mašīnu vai dzīvnieku.
Runājot par morālajām izvēlēm, Rubenis ir pārliecināts, ka patiesi taisnīgu lēmumu iespējams pieņemt vienīgi tad, kad cilvēks spēj pilnībā atlaist savu ego un paraudzīties uz apkārtējo pasauli ar pilnīgi skaidru un nepiesārņotu apziņu, jo jebkāds personīgais pašlabums automātiski iznīcina taisnīgumu. Viņš uzsver pamatprincipus – labestību, iecietību, žēlsirdību un nepārtrauktu pacietību, bez kuras, viņaprāt, nav iespējams sasniegt absolūti neko. Sportistam vissvarīgākais šajā mācībā šķiet tas, ka tai nav nekādu rituālu vai stingru pielūgsmes objektu, atšķirībā no tradicionālajām reliģijām vai sektām, kurās pastāv bargi nosodījumi un pat lāsti par atkāpšanos, kamēr šeit cilvēks paliek pilnīgi brīvs, rīkojoties saskaņā ar paša izprastiem pilnveidošanās principiem, turklāt bez jebkādas aklas ticības. Brīdī, kad viņš pats iepazinās ar šo praksi, viņa dzīvē bija izteikti smags finansiālais posms, un viņš joprojām ar apbrīnu atceras, cik neticami bija sastapt cilvēkus, kuri ir gatavi dalīties ar kaut ko tik vērtīgu pilnīgi par velti, bez aizmuguriskām organizācijām vai finansiāliem zemūdens akmeņiem, katram vienkārši dzīvojot savu godīgu dzīvi un rūpējoties par ģimeni.
