Leģendārā Dailes teātra aktrise Olga Dreģe, kura jau sasniegusi cienījamo 88 gadu vecumu, joprojām apbrīno apkārtējos ar savu neizsīkstošo enerģiju, dzīvesprieku un neticami blīvo ikdienas grafiku. Lai gan viņa vairs nav pastāvīgā teātra štata aktrise, doma par mierīgu un rāmu pensionāres dzīvi viņai šķiet pilnīgi neiedomājama un pat biedējoša. Žurnāls Privātā Dzīve nesen sastapa vienmēr eleganto un dinamisko skatuves dīvu Dailes teātra telpās, kur viņa turpina dzīvot ar pilnu krūti, elpojot teātra gaisu un plānojot jaunus radošos izaicinājumus. Sarunā ar presi viņa atklāja savu lielāko dzīves ironiju un mazo trūkumu, proti, ka viņa vienkārši nepazīst un neprot vārdu atpūta.
Šī nepakļaušanās mieram liek viņai nepārtraukti meklēt jaunus pienākumus, tā sauktos blakus darbiņus, kas piepilda katru viņas dienu ar jēgu un kustību. Jau pēc viena mēneša Olga Dreģe kāps uz leģendārās Dzintaru koncertzāles skatuves vasaras sezonas grandiozajā noslēguma koncertā, kur skatītāju priekšā izpildīs pašas skaistākās un sirdij tuvākās maestro Raimonda Paula melodijas no neaizmirstamajām teātra izrādēm, ar kurām saistās visa viņas radošā dzīve. Šī gatavošanās koncertam viņai sagādā milzīgu gandarījumu un prieku, kas līdzinās tām dziļajām un siltajām emocijām, ko viņa nesen piedzīvoja ģimenes lokā.
Šovasar vislielāko lepnumu un laimi aktrisei sagādājis viņas mīļais mazdēls Justs, kurš ar izcilām sekmēm un augstiem rādītājiem beidzis prestižo Rīgas Valsts 2. ģimnāziju, ļaujot vecmāmiņai piedzīvot neaizmirstamus un aizkustinošus mirkļus. Aktrise neslēpj saviļņojumu, atzīstot, ka bija ārkārtīgi laimīga būt klāt un piedzīvot šo nozīmīgo ģimenes notikumu. Radošajā frontē tempo nemazinās, jo jau jaunajā teātra sezonā Olga Dreģe kopā ar savu ilggadējo kolēģi un tuvu draudzeni Lidiju Pupuri piedalīsies uzreiz divās jaunās izrādēs, turpinot priecēt savus uzticamos skatītājus. Abas izcilās aktrises vieno cieša, gadu gaitā pārbaudīta draudzība, kas sniedzas krietni tālāk par teātra skatuves robežām. Kā pati Dreģe sirsnīgi norāda, viņai ir brīnišķīgas un pacilājošas sajūtas ikreiz, kad izdodas satikt savus mīļos kolēģus, ar kuriem tiek uzturēti cieši un silti kontakti arī ikdienas dzīvē ārpus teātra sienām.
