Televīzijas ekrānos viņi var šķist kā konkurenti, kas cīnās par skatītāju uzmanību dažādos kanālos, taču aizkadra realitāte ir pavisam cita. Kristīne Anže, kura ieņem nozīmīgu amatu TV3 ziņu dienestā, un LTV asā raidījuma Aizliegtais paņēmiens vadītājs Guntis Bojārs jau vairākus gadus veido kopīgu dzīves telpu, kurā nav vietas profesionālai sāncensībai. Kristīne neslēpj, ka šī savienība viņai ir kļuvusi par miera un neizmērojama atbalsta ostu, īpaši pēc tam, kad pirms vienpadsmit gadiem viņas pasaule sabruka līdz pamatiem.
Atmiņas par traģisko brīdi, kad mūžībā pāragri aizgāja viņas iepriekšējais dzīvesbiedrs, tautā mīlētais žurnālists Ēriks Niedra, joprojām ir dzīvas, taču Kristīne ir iemācījusies ar tām sadzīvot. Viņa atzīst, ka attiecības un mīlestība nav statisks stāvoklis, bet gan nepārtraukts, dzīvs process. Šobrīd viņa jūtas laimīga un, galvenais, vairs nav viena. Viņai blakus ir cilvēks, uz kura pleca atbalstīties visgrūtākajos brīžos, un tas sniedz drošības sajūtu, ko nevar aizstāt nekas cits.
Kopdzīve ar Gunti Bojāru ir ienesusi Kristīnes ikdienā jaunas krāsas un pat negaidītus izaicinājumus. Izrādās, ka tieši Guntis ir bijis tas, kurš viņu ievedis skvoša pasaulē. Šī aktīvā nodarbe kļuvusi par viņu abu kopīgo rituālu, un Kristīne saskata tajā skaistu simbolismu. Viņasprāt, arī pašas attiecības ir kā saspēle – precīza, dinamiska un prasa abu pušu iesaisti. Tā ir kustība, kurā svarīgi ne tikai trāpīt, bet arī sajust partneri.
Jautāta par to, ko viņa pati ir devusi šīm attiecībām un ko Guntis ir guvis no viņas, Kristīne kļūst domīga un emocionāla. Viņa uzskata, ka ir iemācījusi šim spēcīgajam vīrietim tādas fundamentālas lietas kā spēju dalīties ar savu iekšējo pasauli, patiesu uzticēšanos un prasmi vienkārši ļauties dzīves plūdumam, necenšoties visu kontrolēt. Šī emocionālā apmaiņa ir padarījusi viņu savienību vēl ciešāku.
Šīs attiecības ir piesātinātas ar piedzīvojumiem un prieku, taču tajā pašā laikā tajās valda apbrīnojams miers un sapratne. Kristīne uzsver, ka viņiem abiem ir ārkārtīgi svarīgi būt kopā, baudīt vienam otra klātbūtni un apzināties, ka viņi ir komanda. Tas ir stāsts par diviem pieaugušiem cilvēkiem, kuri, neskatoties uz dzīves rētām, ir spējuši atvērt sirdis jaunai saspēlei un kopīgai nākotnei, kurā katra diena ir vērtība.
