Pazīstamā TV personība, fotogrāfe un allaž smaidīgā Dagmāra Legante-Celmiņa ir nolēmusi pārtraukt klusēšanu par savas dzīves smagāko periodu. Aprīļa sākums viņas ģimenē vairs nekad nebūs tāds kā agrāk, jo tieši pirms pieciem gadiem viņas pasaule sabruka – mūžībā pāragri devās viņas mīļotais vecākais brālis Mārtiņš. Šī gadadiena kļuvusi par brīdi, kad Dagmāra atklāti dalās ar sāpēm, kas caurstrāvojušas katru viņas nervu galu pēdējo pusdesmitgadi.
/nginx/o/2020/04/21/13064100t1h1c26.jpg)
Dagmāra neslēpj, ka pirmie divi gadi pēc zaudējuma pagāja nepārtrauktās, rūgtās asarās. Tas nebija vienkārši skumju brīdis, bet gan dvēseles kliedziens, kas nepārgāja nedz dienā, nedz naktī. Viņa atzīst, ka šis notikums burtiski salauza viņas sirdi, atstājot tur rētu, kas, visticamāk, nekad pilnībā nesadzīs. Emocionālajā vēstījumā viņa neslēpj arī dusmas – tās bija niknas emocijas, kas vērstas pret Dievu, pret ticību un pašu netaisnīgo likteni, kas atņēma brāli tikai 46 gadu vecumā.
Īpaši smagi šis zaudējums trieca Dagmāras vecākus. Viņa ar trīcošu sirdi apraksta māti, kuras sirds tajā brīdī šķita kā izcirsta aukstā akmenī. Tas nebija vienaldzības aukstums, bet gan paralizējošas sāpes, kas neļāva pat izraudāties. Māte joprojām nespējot paraudāt, jo sirds sarāvusies tik maza kā adatas gals, sastingstot neizmērojamā sēru sasalumā. Brāļa Mārtiņa aiziešana, kurš šobrīd būtu svinējis savu 51. jubileju, paliek kā neatrisināts un smags slogs visai dzimtai.
Atceroties bērnību Imantā, Dagmāra restaurē ainas no kopīgās ravēšanas un bērnu darbiem privātmājas dārzā. Viņa, jaunākā māsa, kura vienmēr gribēja būt brālim blakus, un Mārtiņš, kurš pacietīgi klausījās viņas stāstītos stāstus un pasakas, kamēr abi darbojās dobēs. Šīs atmiņas šobrīd kalpo kā vienīgais mierinājums. Pieminot brāli, ģimene sanāca kopā, dzēra Mārtiņa mīļāko viskiju un ļāvās sarunām par visu – par sāpēm, par spēka meklējumiem un to trauslo cerību, ka kādreiz, mūžībā, viņi atkal satiksies, dejos, joku pilni un laimīgi.
