Aleksandras Kurusovas mīlas stāsts ir galā: pieci gadi un kopīgi nākotnes sapņi paliek pagātnē

Latvijas šovbiznesa vidē uzplaiksnījušas skumjas ziņas, kas daudziem dejotājas un televīzijas personības Aleksandras Kurusovas cienītājiem likušas aizturēt elpu. Sieviete, kura vienmēr izstarojusi enerģiju un dzīvesprieku, šobrīd iet cauri emocionāli smagam posmam – viņas un mīļotā vīrieša Oskara piecus gadus ilgušās attiecības ir nonākušas pie galapunkta. Šī savienība, kas daudziem šķita stabila un perspektīva, tagad ir kļuvusi par daļu no vēstures, atstājot aiz sevis nepiepildītas cerības un kopīgus plānus.

Viss sākās pirms pusdesmit gadiem, kad Aleksandra un Oskars atrada ceļu viens pie otra. Viņu attiecības nebija vienkāršs romāns, bet gan nopietna saite, kas veda cauri dažādiem dzīves pārbaudījumiem. Jāatgādina, ka savulaik tieši mīlestības dēļ Aleksandra pieņēma drosmīgu lēmumu un pārcēlās uz dzīvi saulainajā Kiprā, lai būtu kopā ar savu izvēlēto vīrieti. Toreiz šis solis šķita kā pasakas sākums – pamest ierasto vidi, karjeru Latvijā un doties tur, kur sirds sauc. Vidusjūras krastā viņi vija savu ligzdiņu, baudīja kopīgus saulrietus un šķita, ka attālums no dzimtenes tikai stiprina viņu jūtas.

Tomēr dzīve ieviesa savas korekcijas. Pēc kāda laika pāris atgriezās Latvijā, un šķita, ka viņu mīlestība ir izturējusi svešuma pārbaudījumu. Viņi apmetās Rīgā, kur turpināja savu kopdzīvi, un daudzi draugi jau klusi čukstēja par iespējamām kāzu zvanu skaņām nākotnē. Aleksandra intervijās un publiskos pasākumos allaž izskatījās laimīga, un nekas neliecināja par briestošo vētru personīgajā dzīvē.

Šobrīd Aleksandra atzīst, ka lēmums par šķiršanos nav bijis viegls, taču tas ir bijis neizbēgams. Pieci gadi ir ilgs laiks – tas ir posms, kurā cilvēki pieaug, mainās un reizēm sāk skatīties dažādos virzienos. Dejotāja neslēpj, ka šis ir noslēgums vienai lielai un svarīgai nodaļai viņas dzīvē. Viņa ir pateicīga par visu labo, kas pieredzēts kopā ar Oskaru, taču tagad ir laiks doties tālāk katram savu ceļu. Šis klusums, kas iestājies viņu attiecībās, ir smags, taču nepieciešams, lai katrs no viņiem spētu atrast jaunu jēgu un mieru.

Tagad Aleksandra Kurusova visu savu enerģiju velta darbam un personīgajai izaugsmei. Viņa ir redzama dažādos projektos, un deja joprojām ir viņas lielākais patvērums un terapija. Lai gan sirds rētas vēl dzīst, viņa nezaudē savu dabisko optimismu. Viņas stāsts kalpo kā atgādinājums, ka pat skaistākās attiecības mēdz beigties, taču tas nenozīmē beigas pašai personībai. Aleksandra šobrīd mācās dzīvot no jauna – kā patstāvīga, spēcīga un neatkarīga sieviete, kura nebaidās atzīt, ka piecus gadus lolotais sapnis par kopīgu vecumu ar konkrētu cilvēku ir izplēnējis.