Klusums pirms lielā lēmuma bija gandrīz taustāms, kad Anna Kulberga saņēma negaidīto ielūgumu doties savā pirmajā oficiālajā ārvalstu vizītē uz Franciju. Tajā brīdī, raugoties uz nepārtraukto ikdienas skrējienu un darāmo darbu kalniem, viņas galvā iešāvās pavisam vienkārša, cilvēciska doma: «Ārprāts, man tam nav laika!» Tomēr liktenis un augstākais protokols lēma citādi – kopā ar vīru, premjeru Andri Kulbergu, viņi devās divu dienu vizītē uz romantisko un elegances pielieto Parīzi, lai piedalītos vērienīgajos Bastīlijas ieņemšanas gadadienai veltītajos pasākumos.
Gaisa temperatūra un Francijas galvaspilsētas smaržas amalgamerējās ar nemitīgu kameru zibšņu žilbināšanu, radot pilnīgi sirreālu atmosfēru. Anna neslēpj, ka pirtie mirkļi svešā valstī un tik augsta līmeņa sabiedrībā prasījuši ne mazums iekšējā spēka. Katrs solis un katrs skatiens tika fiksēts, bet aiz formālajiem smaidiem slēpās patiess satraukums un apbrīna par to, cik strauji var mainīties ierastā dzīves plūsma. Parīze viņus sagaidīja ar savu neatkārtojamo šarmu, kur vēsturiskais mantojums saplūst ar mūsdienu diplomātijas smalkajām niansēm, liekot ikvienam viesim justies kā daļai no grandioza vēsturiska romāna.
Atskatoties uz piedzīvoto, šis brauciens izrādījās daudz vairāk nekā vienkārši diplomātisks pienākums vai stingra protokola ievērošana. Tā bija iespēja piedzīvot kaut ko absolūti elpu aizraujošu, kas uz visiem laikiem paliks atmiņā ar savu unikālo garšu, smalkajām parfīma niansēm gaisā un neaprakstāmo Parīzes vakaru burvību. Anna atzīst, ka šāda pieredze pilnībā maina skatījumu uz pasauli, liekot novērtēt katru negaidīto pavērsienu, ko dzīve spēj sagādāt, ja vien tu uzdrīksties ļauties nezināmajam.
