Sestdienas vakars Daugavas stadionā izvērtās par īstu emocionālu sprādzienu, kad uz skatuves kāpa tautā mīlētais mūziķis Dons ar savu vērienīgo lielkoncertu «Tuvums». Tūkstošiem pielūdzēju plūda uz stadionu, lai ļautos ilgi gaidītajam mirklim, un gaisā burtiski virmoja elektrība. Cilvēki pulcējās simtiem, un katra skatiens bija piesaistīts skatuvei, gaidot to īpašo brīdi, kad sāks skanēt pirmās akordu skaņas. Mūziķis pats pēc šī grandiozā notikuma neslēpa saviļņojumu, atzīstot, ka piedzīvoto ir teju neiespējami ietērpt vārdos un šī vakara nospiedums paliks viņa sirdī uz mūžu. Fani sociālajos tīklos burtiski gāza pārplūdušas emocijas, daloties sajūsmas pilnos kadros un asarainos mirkļos, jo koncerta laikā gaisotne sasniedza kulmināciju. Taču aiz šīs spožās fasādes un skaļajām ovācijām slēpās cita, daudz skaudrāka realitāte, kas lika tūkstošiem saniknoto apmeklētāju pēc koncerta beigām vairs neklusēt.
View this post on Instagram
Kamēr publika vēl tikai lēnām iesila un gaidīja galveno vakara notikumu, tirdzniecības vietās sāka plosīties klusā panika. Izrādījās, ka visvienkāršākā un pašsaprotamākā lieta – dzeramais ūdens – kļuva par neaizsniedzamu greznību. Apmeklētāji ar neizpratni un sašutumu secināja, ka gāzētais ūdens iz-gāja no aprites jau ap pulksten sešiem vakarā, bet nedaudz vēlāk situācija kļuva pavisam dramatiska. Tuvojoties astoņiem vakarā, atrast vietu, kur stadiona teritorijā nopirkt kaut lāsīti remdējoša šķidruma, bija pielīdzināms neiespējamajai misijai. Cilvēki apstājās rindās, skatījās tukšajos letes plauktos, un gaisā virmojusī eiforija sāka ātri vien maisīties ar neapmierinātības rūgtumu. Jo lielāka kļuva tūskas un slāpju sajūta, jo skaļāk publika uzdeva loģisku jautājumu: kā gan tas iespējams?
Vislielāko sašutuma vētru izraisīja organizatoriskā pretruna, kas atstāja tūkstošiem cilvēku bezpalīdzīgā situācijā. Stingrie noteikumi liedza apmeklētājiem ienest savus dzērienus stadiona teritorijā, bet uz vietas tos iegādāties fiziski nebija iespējams, jo viss bija izpirkts līdz pēdējai pilei. Cilvēki jutās iesprostoti savās slāpēs karstajā vasaras vakarā, bez mazākās iespējas padzerties starp emocionālajām dziesmu rindām. Sociālie tīkli ātri vien uzliesmoja no kritikas un asiem komentāriem par šo organizatorisko izgāšanos, kas aptumšoja citādi tik ilgi gaidīto svētku sajūtu. Dons varēja saviļņot tūkstošu sirdis ar savu brīnišķīgo balsi, taču rūgtums par elementāru labierīcību un ūdens neesamību palika miegā un atmiņās vēl ilgi pēc tam, kad pēdējie prožektori stadionā bija nodzisuši.
