Viss sākās ar lielām ambīcijām un apņēmību, taču noslēdzās ar mediķu iejaukšanos un sūru dzīves mācību. Rīgas ielas, kuras 17. maijā pārpludināja tūkstošiem skriešanas entuziastu “Rimi Rīgas maratona” ietvaros, bija liecinieces ne tikai uzvaras priekam, bet arī kādam īpaši satraucošam atgadījumam. Starp 46 000 dalībnieku no visas pasaules bija arī plaši pazīstamā radio balss un TV3 raidījuma “Zilonis studijā” vadītājs Oskars Lepers, kurš bija uzstādījis sev ambiciozu mērķi – pieveikt savu pirmo pusmaratona distanci.
Gatavošanās process bija nopietns un pārdomāts. Oskars ne tikai veltīja laiku intensīviem treniņiem, bet arī atbildīgi attiecās pret savu veselību, veicot nepieciešamās medicīniskās pārbaudes un rūpīgi izvēloties piemērotākos skriešanas apavus. Šķita, ka viss ir nokārtots, lai veiksmīgi sasniegtu finišu. Tomēr sports mēdz būt neprognozējams, un pat visrūpīgākā plānošana ne vienmēr var pasargāt no organisma negaidītas reakcijas uz pārslodzi.
Kritiskais brīdis pienāca 19. kilometrā – tikai divus kilometrus pirms kārotā finiša. Oskara ķermenis vairs nespēja turpināt cīņu, un situācija kļuva tik nopietna, ka bija nepieciešama neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigādes iejaukšanās. Sporta svētku azarts vienā mirklī pārvērtās par cīņu ar spēku izsīkumu, un Oskars tika evakuēts no trases mediķu uzraudzībā.
Vēlāk Oskars sociālajos tīklos atklāti dalījās ar savu pieredzi, neslēpjot, ka šāds iznākums viņam pašam bijis liels pārsteigums. Viņš izteica visdziļāko pateicību mediķiem, kuri savlaicīgi sniedza palīdzību brīdī, kad tas bija visvairāk nepieciešams. Šis starpgadījums ir kļuvis par spēcīgu atgādinājumu visiem sporta entuziastiem – pat ja šķiet, ka esat gatavi izaicinājumam, ķermeņa signāli ir jāuztver ar vislielāko cieņu.
Pats Oskars, kurš savā radio raidījumā bieži pievērsies skriešanas tehnikas un pareizas sagatavošanās tēmām, tagad var runāt no personīgās pieredzes pozīcijām. Viņš uzsver, ka skriešana primāri ir rūpes par savu veselību un labsajūtu, nevis tikai sacensību gars. Šī pieredze kalpo kā vērtīga mācībstunda ikvienam, kurš plāno piedalīties maratonā – sagatavošanās procesā nedrīkst pieļaut nekādus kompromisus, un spēja apstāties brīdī, kad ķermenis pasaka “pietiek”, ir tikpat svarīga kā pats skrējiens. Šogad Rīgas maratonā, kas notika jau 36. reizi, piedzīvots daudz skaistu mirkļu, taču Oskara stāsts paliks kā zīmīgs apliecinājums tam, ka aiz katra skaitļa un rezultāta stāv dzīvs cilvēks ar savām robežām.
