Laiks neārstē visas brūces, un katra diena pazīstamajam mūziķim Robertam Ošiņam paiet klusās un dziļās pārdomās par viņa pāragri aizgājušo mīļoto sievu Līgu Ošiņu, kura pagājušajā nedēļā būtu atzīmējusi savu 45. dzimšanas dienu. Drīz jau apritēs pilni divi gadi, kopš divu dēlu mamma un uzticamais dzīves biedrs ir devusies mūžībā, taču viņas klātbūtne joprojām ir jūtama ikvienā ģimenes solī, elpā un atmiņā.
Šī traģiskā gadadiena un jubilejas datums bija jau otrais reizes, kad tuvinieki un paši tuvākie cilvēki pulcējās kopā, lai godinātu viņas gaišo piemiņu. Mūziķis ar aizkustinošu un dziļi personisku ierakstu sociālajos tīklos dalījās savās izjūtās, atzīmējot, ka Līga tagad ir kļuvusi par neredzamu, bet vienmēr klātesošu daļu no apkārtējās pasaules – par gaisu, ko elpo viņš un abu puisīši, par rīta sauli, vieglu vēja pieskārienu un vakara mieru. Roberts atklāti atzīst, ka viņa sirdī un prātā nav bijusi neviena pati diena, kad viņš nebūtu domājis par savu Līgu, uzdodot sev jautājumu, vai kaut kur pasaulē vispār varētu pastāvēt vēl otra tikpatbrīnišķīga un neatkārtojama sieviete.
Pieminot šo īpašo datumu, ģimene devās uz Slokas Jaunajiem kapiem Jūrmalā, kur atdusas Līga. Lai gan ikdienā mīļotajam vīram uz kapiem nākas doties vienam un ļoti bieži, šoreiz no tālās Latgales atbrauca arī Līgas vecāki, kā arī viņas brālis kopā ar savu draudzeni. Ģimene cenšas parādīt savu vienotību un satikties tieši visnozīmīgākajos datumos. Piemēram, Līgas vārdadienā un tradicionālajos Līgosvētkos Roberts ar bērniem uz kapiem vienmēr aiznes svaigas jāņuzāles un piemiņas veltes.
Mūziķis rūpējas par to, lai atdusas vieta vienmēr izskatītos kopta, mierīga un skaista. Viņš regulāri dodas uz Bulduru dārzkopības tehnikumu, kur atrod brīnišķīgus un īpašus augus vai stādus, ko aizvest un nolikt uz Līgas vietas, tādējādi paužot savu nebeidzamo mīlestību, cieņu un dziļas ilgas pēc cilvēka, kurš aizgājis par agru.
