Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa spēj pārsteigt ikvienu, jo viņas dzīvesstāsts slēpj sevī dramatiskus pavērsienus, par kuriem plašā sabiedrība līdz šim pat nenojauta. Tikšanās reizē viņa ar vieglu smaidu atgādina par savu kādreizējo neveiklo atbildi žurnālistiem saistībā ar vēsturiskiem datumiem, kas jau paguvusi kļūt teju par leģendu. Tomēr aiz augstā valsts amata un stingrā lietišķā tēla slēpjas dziļi personīgi un sāpīgi pārdzīvojumi, kas gadu gaitā ir rūpīgi slēpti no svešām acīm.
Analizējot savus astoņus mēnešus Saeimas priekšsēdētājas amatā, viņa noraida pārmetumus par to, ka būtu kļuvusi nemanāma vai klusa. Politikas gaiteņos un ikdienas saspringtajā darba grafikā aktivitāšu netrūkst, taču viņa apzināti izvēlas nepiedalīties skaļos un tukšos pašreklāmas šovos, dodot priekšroku reālam darbam un likumdošanas procesiem, kuros aktīvi iesaista arī citus prezidija locekļus.
Tomēr vislielākie un smagākie pārbaudījumi ir piedzīvoti nevis politiskajās cīņās, bet gan personīgajā dzīvē. Daiga Mieriņa atklāj dziļi sāpīgu pagātnes traģēdiju – viņas pirmais vīrs gāja bojā autoavārijā brīdī, kad viņa atradās grūtniecības astotajā mēnesī. Šis trieciens bija neiedomājami smags, un ar šo milzīgo zaudējumu nav bijis iespējams samierināties vēl ilgi pēc negadījuma. Tolaik, kad liktenis nesa vienu nežēlīgu triecienu pēc otra un pasaulei draudēja sabrukt, viņas vienīgais patvērums un neizsīkstošais iekšējais spēks bija bērni, kuri deva gribu dzīvot tālāk un cīnīties par katru nākamo dienu. Šie dzīves līkloči un dziļie pārdzīvojumi ir veidojuši to personību, kas šodien ieņem vienu no augstākajiem amatiem valstī, pierādot, ka aiz politiskajiem tituliem vienmēr stāv dzīvs cilvēks ar savu unikālu un nereti skaudru likteni.
