Viss, kas līdz šim ir šķitis stabils un nesatricināms Magones ikdienā, tagad brūk kopā zem smagiem pārbaudījumiem un nepārtraukta spiediena. Mājvieta laukos, kas sabiedrības acīs vienmēr tikusi romantizēta un cildināta kā īsta miera oāze, viņai pašai ir pārvērtusies par nebeidzamu un nomācošu izaicinājumu labirintu. Magone, kura sabiedrībā ir plaši pazīstama ar savu daudzveidīgo radošo darbību, spilgtu uzstāšanos šovos, aizrautīgu pasākumu vadīšanu un smalku dzejas rakstīšanu, arvien asāk un sāpīgāk jūt, ka viss viņas ieguldītais milzīgais darbs un enerģija ikdienā netiek pienācīgi novērtēti. Šī rūgtā sajūta ir atvērusi durvis daudz nopietnākām pārmaiņām, un lauku mājas pārdošana ir kļuvusi par ļoti aktuālu un neatliekamu jautājumu, kas spiež viņu apsvērt radikālu pārcelšanos uz pilsētu.
Ikdienas dzīve laukos sen vairs nav tikai pasakains svaigs gaiss, putnu dziesmas un rāms dabas tuvums. Tā ir nežēlīga un nepārtraukta cīņa ar milzīgām uzturēšanas izmaksām, nepieciešamību pēc pastāvīgas saimniecības apkalpošanas un smagiem ikdienas darbiem. Rūpes par plašo dārzu, neskaitāmajiem mājdzīvniekiem un lauku sētu prasa tādu laika un spēku resursu patēriņu, ko vienai sievietei kļūst arvien grūtāk nest uz saviem pleciem. Tieši šajā smagajā brīdī viņas prātā un sirdī dzimst vissāpīgākais jautājums – vai šāda dzīve laukos vispār ir vērta to milzīgo upuru un sviedru, ko tā prasa pretī? Pārcelšanās uz pilsētu varētu pavērt pilnīgi jaunas durvis un sniegt iespējas attīstīt sen lolotas idejas, piemēram, izveidot savu mājīgu kafejnīcu vai kopīgu radošo telpu, taču šis solis nes sev līdzi arī milzīgus riskus un emocionālos šķēršļus.
Lielākais smagums slēpjas faktā, ka šāds lēmums skar ne tikai viņu pašu, bet arī viņas mīļos bērnus un mājdzīvniekus, kuriem šī vide ir viss, ko tie pazīst. Suņi un citi mājas mīluļi ir kļuvuši par neatņemamu ģimenes daļu, un doma par viņu labklājību pilsētas apstākļos rada dziļu emocionālu trauksmi. Magone atrodas pie pašas dzīves bīstamākās robežas, kur katrs solis prasa milzīgu drosmi. Viņai ir rūpīgi jāizvērtē visi ieguvumi un zaudējumi, lai saprastu, kā saglabāt nesaraujamu saikni ar to, kas viņai patiesi dārgs, vienlaikus rokot ceļu uz jaunu un brīvāku dzīvi. Galu galā dzīve ir nepārtraukts un trausls līdzsvars starp smagiem pienākumiem un kvēlākajiem sapņiem, un viņai būs jāatrod tas vienīgais pareizais ceļš, kas nespiedīs salūzt zem pagātnes nastas.
