Pazīstamais dziedātājs Dainis Skutelis ir atvēris savu sirdi un bez liekas liekuļošanas pastāstījis par sarežģītajām attiecībām ar savu tēvu, kurš atstājis neizdzēšamu nospiedumu uz viņa visu turpmāko dzīvi un muzikālo karjeru. Vidusskolas gados abi kopā muzicēja uz skatuvēm, spēlējot gan jubilejās, gan krāšņās ballēs, nesot prieku citiem. Tēvs tolaik bija ļoti pieprasīts muzikants, kurš prasmīgi pārvaldīja gan akordeonu, gan sintezatoru, turklāt izcēlās ar spēcīgu balsi. Taču laika gaitā viss sagruva – viņš zaudēja balsi un galu galā salūza zem dzīves smaguma.
Kā gan var pazaudēt savu galveno instrumentu? Ja cilvēks regulāri dzer un smēķē, diemžēl var notikt jebkas, un īstam mūziķim ir nepieciešams dzelžains raksturs, ko tēvs nespēja noturēt. Muzicēšana nozīmē atdot sevi skatītājiem bez atlikuma, jo dziedāšana ir ārkārtīgi smags fizisks darbs. Tēvs toreiz mēdzis skarbi noteikt, ka govi izslaukt spējot katrs, bet lai pamēģinot nopelnīt savu maizi ar dziedāšanu. Protams, tēvam bija milzīga loma viņa ceļā uz skatuvi, taču tagad mākslinieks atzīst – tas vairāk bijis mēģinājums caur dēlu realizēt savas pašas nepiepildītās ambīcijas. Kad Dainis nodziedāja izcili vai plūca uzvaras laurus konkursos, tēvs izjuta lepniju drīzāk par sevi pašu, nevis par dēla panākumiem. Attieksme bija neaprakstāmi stingra un prasīga, radot nepārtrauktu spiedienu. Lai cik perfekti viņš izpildītu dziesmas, tēvam vienmēr šķita, ka viss ir slikti un nepietiekami labi.
Šī pastāvīgā spriedze atstājusi fiziskas un garīgas rētas, un dziedātājs atklāj, ka viņam pat ir līka mugura, jo uz skatuvi viņš kāpa dziļi nobijies, sarāvies un sadudzis. Toreiz, padomju gados, valdīja skarba sistēma, kurā visus centās nolīdzināt līdz ar zemi, taču par spīti visām grūtībām viņš turpināja dziedāt vienkārši tāpēc, ka no sirds mīlēja mūziku. Vēlāk operdziedāšanu viņš apguva pie izcilā beļģu vokālā pedagoga Aksela Everota, kurš, pilnīgā pretstatā ģimenes pieredzei, viņu vienmēr tikai lielīja, prata prasmīgi izskaidrot nianses un iedvesmot, pēc katras nodarbības ļaujot dziedāt arvien labāk.
